LASI UN PIEDALIES BALSOJUMĀ:
- Rute Kārkliņa "Ellīgi skaisti noslēpumi"
- Linda Gabarajeva "Apļi"
- Gusts Ābele "Pasaulē mīļākais klusums"
- Rolands Virks "Cilvēki man nepatīk"
- Piedalies balsojumā!
Rute Kārkliņa "Ellīgi skaisti noslēpumi"
("Zvaigzne ABC")
Smeldzīgi, emocionāli un sirsnīgi – tā īsumā raksturojams debitantes Rutes Kārkliņas stāstu krājums "Ellīgi skaisti noslēpumi". Rakstīšanu un būšanu rakstītā tekstā autore apguvusi, studējot komunikācijas zinātni un mācoties rakstīšanu "Literārajā akadēmijā". Viscaur stāstu krājumam jaušamo sirdsgudrību un emocionālo dziļumu augstās skolās apgūt nav iespējams, taču vārdos uzrakstīt gan. Rutes Kārkliņas debija literatūrā apliecina – labam stāstam un iejūtīgam stāstītājam arvien ir vieta latviešu literatūrā.
Stāstu krājums "Ellīgi skaisti noslēpumi" sevī sakopojis visus tos mazos, noklusētos, paslēptos dzīves mirkļus, kas kādā brīdī kā iztraucētu baložu bars uzspurdz debesīs. Tas var būt kāds nejaušs garāmgājēja skatiens, kas negaidīti liek atminēties to vienu reizi, to negaidīto pārsteigumu, tās asaras, tos vārdus, bērnībā iztrūkušo mīlestību vai glāstu. Viss, kas bijis apslēpts, atrod mieru Rutes Kārkliņas stāstos, kuri uzrakstīti, meistarīgi rīkojoties ar smeldzi, nostalģiju, vientulību un arī mīlestību. Stāstos ieskanas Dieva, bet vēl vairāk arī mātes tēls. Ja Dievs te nemainīgi gādīgais, taisnais un godīgais, tad māte viscaur krājumam ir mainīgs, bet nešaubīgi spēcīgs tēls, kura ietekme nav noliedzama.
Autorei raksturīgais visai emocionāli un literāri koncentrētais izteiksmes veids pastiprina gan noslēpumainību, gan smeldzi katrā no stāstiem.
Daudzviet izvēlēts notikumus tēlot un vērot bērna acīm, un tas pastiprina darba emocionalitāti.
Rūgtās dienas mijas ar saldajām, bet skumjas savijas ar prieku. Tikmēr katrā no mums ligzdu vij mazais noslēpuma putniņš, kas jebkurā brīdī gatavs spurgt ārā un atklāt patiesību. Rutei Kārkliņai izdevies noķert vairākus šādus putniņus, kas rosina domāt, cik dažādas dzīves mēs katrs dzīvojam, cik atšķirīgas pieredzes piedzīvojam un cik svarīgi par to runāt un stāstīt ar pārpasaulīgu iejūtību vārdos un domās.
Linda Gabarajeva "Apļi"
("Neputns")
Par gaidītu un likumsakarīgu saucama dzejnieces, atdzejotājas un publicistes Lindas Gabarajevas (Mences) debija literatūrā. Pagājušā gada vasarā iznākušais dzejas krājums "Apļi" jau nokļuvis literatūras vērotāju un vērtētāju uzmanības centrā un ieguvis Ojāra Vācieša literāro prēmiju. Krājuma redaktors Artis Ostups atsaucas uz modernisma tradīcijām Lindas Gabarajevas dzejā. "Apļi" ir vēstījums par iekšējiem procesiem, pārmaiņām un pārdzīvojumiem, kas sakustina telpu, laiku un attiecības.
Neierobežota noteiktā formā, Lindas Gabarajevas dzeja atklāj mūsdienu cilvēka kluso ieskatīšanos sevī. Tā nav pasīva eksistēšana vai upura loma, kas pieprasa gandrīz narcistisku uzmanību. Dzejnieces liriskā varone ir dzīvotāja, dzīves notikumu tvērēja, bez liekas lasītāja uzmanības vai līdzjūtības viņa izstāsta savas bažas, bailes, noslēpumus, neko īpašu pretī neprasot.
Lasītāja vienīgais uzdevums – būt daļai no Lindas Gabarajevas radītās pasaules.
Dzejas valoda ir rūpīga un rada labi pārdomātu, koncentrētu apļu asociācijas. Savā ziņā grāmatas nosaukums "Apļi" diezgan precīzi raksturo arī krājuma saturu. Tas nav viens aplis, bet gan vairāki, par kuriem raksta Linda Gabarajeva. To riņķa līnijas saskaras, reizēm savienojas, dažviet kā mierīgā ūdenī pēkšņi sakustas un izmaina visu spoguļvirsmu. Tāpat arī dzejas krājums sevī apkopo dzejoļus, kas dažviet tematiski sasaucas, taču netraucē cits citam eksistēt pašiem savā orbītā.
Būt aplim mūsdienu pasaulē, kurā ir desmitiem citu figūru, nav viegls uzdevums. Aplim nav stūru, tas nav ass, tas nevar ne uzbrukt, ne traumēt, tā harmoniskā forma pieļauj koncentrēšanos vien pašam uz sevi, sava kodola un centra meklēšanu. Ticams, ka krājumā "Apļi" atklājas vien maza daļa Lindas Gabarajevas kodola. Daudzsološais klusums iezīmē cerības nākotnē, kurā varam sagaidīt arvien jaunus autores darbus.
Gusts Ābele "Pasaulē mīļākais klusums"
(apgāds "Jānis Roze")
Balva par gada drosmīgāko debiju noteikti piešķirama Gustam Ābelem, kuram debijas romāna izdošanas brīdī bija vien astoņpadsmit gadu. Režisora, aktiera, teātra studijas "Kāpnes" dibinātāja pirmais romāns "Pasaulē mīļākais klusums" ir stāsts par pusaudzību, pirmo mīlestību un jautājumiem, uz kuriem atbildes rodamas vien pieredzē. Gusta Ābeles debija literatūrā vērtējama ne tikai kā uzdrīkstēšanās. Romāns ir spēcīgs pieteikums oriģinālliteratūrā jauniešiem un apliecina, ka arī šī lasītāju kategorija pelnījusi labi uzrakstītus stāstus.
"Pasaulē mīļākais klusums" pats par sevi ir liels notikums latviešu literatūrā, kur katrs pusaudžu auditorijai rakstīts oriģināldarbs tiek uztverts vienlaikus ar sajūsmu un atvieglojumu. Skaidrs, ka ne jau autora jaunība nosaka darba kvalitāti vai augstvērtību, tomēr domājams, ka tieši jaunietis vislabāk zina, kas varētu notikt vienaudžu prātos un sirdīs. Gusts Ābele savā romānā nebaidās pievērsties savu varoņu iekšējai pasaulei, un, lai gan klusumam centrālo tēlu Svena un Karla attiecībās liela nozīme, kādā brīdī tas pārtop par trešo no galvenajiem tēliem un runā skaļāk par visiem.
Izmisuma, jautājumu, alku un arī neziņas pilns klusums kliedz katrā romāna lappusē.
Romāna tekstu papildina tēlu savstarpējās sarakstes fiksējumi, dialogi starp centrālajiem tēliem un citiem jauniešiem romānā ir autentiski un ticami, savukārt romāna kulmināciju veido notikumi, kas izauguši Svena galvā, puiša iekšējās vētrās.
"Pasaulē mīļākais klusums" ir atklāts un drosmīgs vēstījums par pirmo mīlestību, ballītēm, alkoholu un citiem jauniešu pasaulei raksturīgiem atribūtiem, kas kalpo vien kā fons un paņēmiens dzīvas vides iezīmēšanai. Tomēr romāna lielākā vērtība ir godīgums un neizlikšanās, ko visvairāk novērtēs darba pamata mērķauditorija – pusaudži un jaunieši.
Rolands Virks "Cilvēki man nepatīk"
(izdevniecība "Valters Dakša")
Žurnālists un mūziķis Rolands Virks literatūrā debitē ar īso stāstu krājumu "Cilvēki man nepatīk", kurā ar humoru un vieglu ironiju, arī pašironiju raugās uz pasauli un cilvēkiem tajā. Autora īsos stāstus gribētos saukt par latviešu humora izjūtas esenci. Tie ir klusi vērojumi par reizēm pat visai smeldzīgām situācijām, kurās latvieša skumjā, bet siltā sirds prot saskatīt ko pasmiešanās vērtu. Lai gan grāmatas nosaukums vēsta pretējo, ir tomēr mazliet jāmīl dzīve un cilvēki, lai spētu tajā ieskatīties tik niansēti un godīgi.
Negribētos apgalvot, ka smieklu latviešu literatūrā ir maz. Lai gan mūsu tautas ērtākais stāvoklis ir ciešanas, tomēr protam pasmieties ne tikai par citiem, bet arī par sevi. Kas vēl labāk – visgardāk latvietis smejas tad, kad ir mazliet noskumis. Tad smiekli, sajaukušies ar asarām, izgaismo dzīves paradoksus un kalpo par iespēju paslēpties no jūtu dziļuma. Rolanda Virka īso stāstu krājumam jūtu dziļuma trūkumu pārmest nevar. Toties dažādu paradoksu, absurda, humora un pašironijas šajos stāstos gan aizraujoši daudz. Īsā stāsta žanrs pieprasa koncentrētu un mērķtiecīgu rakstīšanu, un te nederēs ne liekvārdība, ne pārlieka aizraušanās ar vides un darbojošos personu aprakstiem. Rolanda Virka stāstu varoņus iepazīstam darbībā un mazos sīkumos.
Šīs mazās lietas, notikumus un likumsakarības ikdienā pamana ikviens no mums, taču fiksēt to stāstā prot vien vārda meistars.
Vēlreiz pieminot stāstu krājumā valdošo noskaņu – vieglus smieklus caur vietumis smeldzīgām, bet citviet diezgan absurdām situācijām – gribētos Rolanda Virka darbu salīdzināt ar Andra Kalnozola debijas romānu "Kalendārs mani sauc". Abi daiļdarbi pārsteidz ar valodu, jo katram vārdam šajos tekstos ir liela nozīme. Tāpat kā Andris Kalnozols arī Rolands Virks prot izmantot situāciju un vārdus savā labā, un ar valodas palīdzību autors savā tekstā veidojis vietas, kuras nevar nosaukt nekā citādāk kā vien par pārsteigumu.
Izvēlies savu favorītu!
No 29. marta līdz 28. aprīlim sabiedrisko mediju portālā LSM norisinās "Latvijas Literatūras gada balvas 2024" publikas balsojums, ļaujot lasītājiem noteikt savu simpātiju.
Izvēlies savu favorītu un balsojuma apakšā autorizējies ar savu e-pastu vai sociālo mediju profilu! Balsot iespējams vienu reizi dienā.
