Tintenes, samtbekas un bērnības traumas psiholoģiskajā romānā «Sēņotāja»

Apgāda "Pētergailis" viens no svaigākajiem izdevumiem ir čehu rakstnieces Viktorijes Hanišovas romāns "Sēņotāja", kuru no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš.

Romāna "Sēņotāja" apskats
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Romānu ir viegli lasīt, sēņošanas apraksti ir aizraujoši, sēņu nosaukumi neaprobežojas ar gailenēm un baravikām, gribas ņemt grozu un nazīti un tikpat zinoši likt grozā tintenes, ķēvpupus vai samtbekas, kā to dara galvenā varone Sisī. Sēņošana bērnībā kopā ar tēti bijusi nodarbe, kas veidojusi ciešu saiti abu starpā un pat nosacīti sadalījusi ģimeni divās grupās – viņi abi un māte ar abiem vecākajiem dēliem. Bērnībā pat bijis īpašs rituāls – iepriekšējā vakarā tēvs nostādījis savā priekšā visus trīs bērnus, lai izraudzītos kompanjonu sēņošanai. Tad viņš skaitījis skaitāmpantiņu, bet, kā gadījies, kā ne, vienmēr laimīgā loze kritusi tieši mazajai meitiņai.

Romāna darbības laikā gan Sisī ir jau pieaugusi, viena pati dzīvo palēnām brūkošajā ģimenes vasarnīcā un pelna trūcīgu iztiku ar sēņošanu. Guvumu viņa nodod vietējam restorānam "Mušmire", kas piesaista klientus tieši ar sezonas sēņu ēdieniem.

Vēl Sisī nokaujas ar smagām, 15 gadus senām atmiņām par notikumiem, kuri, kā nojaušams jau no romāna sākuma, bijuši iemesls tam, ka viņai nācies ārstēties psihiatrijas slimnīcā un pēc tam norobežoties no sabiedrības.

Noprotams, ka ģimenē ir noticis kāds lūzums, pēc kura krasi sabojājušās Sisī un brāļu attiecības, kas arī agrāk nav bijušas vienkāršas, jo abi puikas pret mazo māsu izturējušies vardarbīgi.

Sarežģītas veidojušās arī Sisī attiecības ar māti, kuru viņa atceroties gan mīļi dēvē par māmiņu. Jaunībā māte bijusi skaista un iekārojama, bet pēc smagas slimības tā pārvērtusies, ka visi šīs ārēji kārtīgās, tradicionālās ģimenes pamati ir stipri saļodzījušies. Veids, kā tie tiek stiprināti, kā tiek atgūta ģimenes omulība, visdārgāk maksā tieši Sisī, un jo sevišķi smagi, ka pāri dara tie, kuriem vajadzētu pasargāt un uz kuriem gribas paļauties. Vardarbības līnija kļūst par romāna mugurkaulu; sēņošana ir tikai drošs un iepriekšparedzams rituāls, kas jaunajai sievietei daudzu gadu garumā ļauj saglabāt veselo saprātu un saikni ar citiem cilvēkiem.

Romāna autore rakstniece un tulkotāja Viktorije Hanišova dzimusi 1980. gadā, viņai Čehijā iznākušas piecas grāmatas; vairākās no tām aplūkotas mātes un meitas attiecību peripetijas.

"Sēņotāju" varētu dēvēt par psiholoģisku ģimenes trilleri – grāmata ieved bērna psihes labirintos, parāda, kā mazais cilvēks rīkojas, lai viss būtu "kā agrāk" – labajos, laimīgajos laikos.

Taču autore neļauj piekļūt varones noslēpumam uzreiz – tik smagu, tik dziļi apraktu pārdzīvojumu jau arī nevar tā vienkārši atklāt, taču šāds rakstnieces piegājiens arī uztur interesi, pat zināmu intrigu – ir jālasa tālāk, lai beidzot saprastu, kas Sisī bērnībā nodarīts.

Romāns uzrakstīts ļoti grodi, personāžu portreti ir spilgti, vide aprakstīta tik detalizēti, ka visu var bez piepūles iztēloties – gan, piemēram, lietainu dienu mežā, gan vasarnīcu, kurā dzīvo Sisī, gan arī sēnes – lapiņu sēnes, stobriņu sēnes, micēliju utt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti