Ekspedīciju materiāliem īpašu vērtību piešķirt fakts, ka tie uzņemti pirmajā atdzimušās brīvvalsts gadā. LNB skaidro, ka darbs ir daļa no Latvijas vēstures – sākotnēji tā bija dokumentālā kino operatora Andra Slapiņa (1949–1991) iniciatīva, kurš pie Rīgas Videocentra rosināja veikt izbraukuma ekspedīcijas pie tautas dziesmu teicējām, bet nepaguva. Pirms ekspedīciju sākuma 1991. gada 20. janvārī militārās vienības “Omon” apšaudes laikā Bastejkalnā operators tika nošauts.
1991. gada 21. martā no Kanādas Vaira Vīķe-Freiberga vēstulē Dacei Micānei-Zālītei rakstīja: "[..] Vispirms priecājos dzirdēt, ka multimediju projekts “Tautas dziesma”, kas Andrim Slapiņam bija tik ļoti pie sirds, tiek turpināts Jūsu vadībā”.
Izstādes mērķis ir pabeigt reiz iesākto Andra Slapiņa ideju un eksponēt ekspedīciju vākumu multimediālas izstādes formātā.
Izstādē skatāmas latviešu laikmetīgās fotomākslas meistara Jāņa Deinata fotogrāfijas pirms 29 gadiem, kad mākslinieks fotografēja ar “Zenit” kameru, melnbaltās fotogrāfijās fiksējot notikuma vietas un tautasdziesmu teicējas.
Viestura Graždanoviča operatora un mākslinieka acs dokumentē ekspedīciju – arī tautasdziesmu teicējas krunciņas sejā sievietei gandrīz bīstamos tuvplānos.
Režisore Dace Micāne-Zālīte darbu ved uz priekšu gan toreiz, gan tagad. Pirms 29 gadiem intervētas teicējas un izveidota koncepcija veidot ekspedīciju karti pēc modeļa “vienā gadalaikā viens novads”: Latgale – ziema, mūžs, Kurzeme – pavasaris, kristības, Vidzeme – vasara, Līgo, Sēlija – rudens, kāzas.
LNB atzīmē, ka īpaši jāizceļ bagātie folkloras vākumi Lejaskurzemē, kā arī pie kuršiem Sventājā, tagadējā Lietuvas teritorijā. Lai parādītu pirms 29 gadiem filmētos un fotografētos, skaņu lentē ieskaņotos materiālus, ir strādāts vairāk nekā divus gadus, un materiāli ir digitalizēti, braukts ekspedīcijās pie teicēju tautasdziesmu mantiniekiem. Tā pirms gada Košragā tapa ekspedīciju filma “Helmī Stalte – līvu vēja balss”, kurā folkloriste un kultūras personība Helmī Stalte dalās atmiņas par Atmodas laiku, folkloras kustību ceļā uz brīvu Latviju.
Izstādes saturu papildina Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskā muzeja patapinātās senlietas – pūralāde, saimes galds, krēsli, šūpulis, cimdi, lakats un vainagi. Ekspozīcijā izvietoti pieci ekrāni, kuros var apskatīt folkloras ekspedīciju videofilmas, iemūžinātas Latvijas teicējas dziedot, esot savā mājās, lauku sētas vidē.
Izstādes iekārtotāji ir māksliniece Sandra Strēle un inovatīvu mākslas projektu īstenotāji Latvijā, starptautiski atzīta dizaina firma “Yeswecan” Rolanda Streļča vadībā.
Ieeja izstādē bez maksas LNB darba laikā.
