Prezidents pavēstīja, ka sanākušie analizējuši un pārrunājuši virzītās nodokļu izmaiņas, kas attiecas uz autoratlīdzību regulējumu. Pēc prezidenta paustā, tikšanās dalībnieki bijuši vienisprātis, ka nodokļu reforma ir nepieciešama, jo kultūras darbinieki ir sociāli jāaizsargā.
"Mēs analizējām šo projektu un secinājām, ka tas nav pārāk labi izstrādāts. Ir virkne atklātu jautājumu, uz kuriem nevarēja saņemt atbildes. Reformai ir jābūt bez neskaidrībām," akcentēja prezidents, piebilstot, ka, piemēram, nav skaidrs, kas notiek ar tiem radošā darba veicējiem, kuriem ir neregulāri ienākumi, tomēr nodoklis ir jāmaksā tik un tā.
Prezidents sacīja, ka ar šādu reformu nebūtu jēdzīgi iet tālāk uz priekšu, pirms šī reforma nav izstrādāta pilnībā, lai būtu skaidras atbildes uz visiem jautājumiem un neskaidrībām. Tāpat tikšanās laikā ticis diskutēts par to, kad šo reformu vajadzētu iesākt.
Prezidents pauda, ka patlaban Latvija atrodas ekonomikas lejupslīdes situācijā un atklāts ir jautājums, vai reformu, kas orientēta uz to, lai sociāli aizsargātu kultūras darbiniekus, būtu ieviešama šādos apstākļos, iespējams, radot smagu triecienu kultūras nozarei.
Levits norādīja, ka vienlīdz svarīgs ir jautājums par pienācīgu un pakāpenisku pārejas periodu, akcentējot, ka to paredz labas likumdošanas principi. Tāpat, prezidenta ieskatā, Saeimai būtu jāpārdomā, kā tā plāno šo reformu īstenot.
"Reformai jābūt kompleksi izstrādātai. Tas nav labi izstrādāts projekts. Es gribētu redzēt, ka šis projekts ir uzlikts uz papīra ar visiem komentāriem, lai novērstu neskaidrības un sasniegtu savus mērķus ar samērīgiem līdzekļiem," uzsvēra valsts pirmā amatpersona.
Pirms nedēļas ar akciju "Nesaprašanas siena” radošo profesiju pārstāvji mēģināja uzrunāt politiķus, lai netiktu virzīta apstiprināšanai jaunā nodokļu reforma, kas paredz ievērojamu nodokļa pieaugumu autoratlīdzību saņēmējiem.
Viens no akcijas “Nesaprašanas siena” autoriem, tēlnieks Kristaps Gulbis skaidroja, ka nodokļu reforma ir nepieciešama, taču tā neesot pietiekami apspriesta ar nozari un, viņaprāt, radīšot mākslinieku aizplūšanu no Latvijas.
“Tas nozīmē, ka visā vizuālajā mākslā tas samazinās cilvēku skaitu, kas var radīt mākslas darbus un rīkot izstādes,” norādīja Gulbis.
Savukārt Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze uzsvēra:
“Šis piedāvājums reāli pasliktina visu autoru reālo situāciju. Neviens nav pret to, ka mēs negribam maksāt nodokli.”
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka piedāvātās nodokļu izmaiņas ir valdības redzējums un, ja nepieciešamas vēl kādas izmaiņas, tad tām jānāk no valdības. Taču Saeimas komisija varētu mudināt veikt uzlabojumus.
“Nodokļu maksāšana vienmēr ir sasteigts jautājums, ja klausās dažos, bet nodokļu nemaksāšana un apdrošināšanas neesamība arī ir problēma,” norādīja Bondars.
Aizstāvot sagatavotās izmaiņas, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) 20. oktobrī Saeimas komisijas sēdē norādījis, ka nodoklim nav jāmainās atkarībā no nodarbinātības, bet atkarībā no ienākumu daudzuma un veida, tādēļ no 1. jūlija autoratlīdzību saņēmējiem plānots individuāls apgrozījuma nodoklis 25% apmērā.
KONTEKSTS:
Saeima izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar ko paredzēts mainīt autoratlīdzības saņēmēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas režīmu.
Likumprojekts paredz veikt izmaiņas līdzšinējā autoratlīdzības ienākuma saņēmējam piemērotajā IIN maksāšanas režīmā. Tā mērķis ir samērīga nodokļu sloga uzlikšana autoratlīdzības ienākumam, kā arī nodokļu - IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) - režīma vienkāršošana.
Likumprojekts paredz, laika periodā no nākamā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.
Nākamā gada otrajā pusgadā personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, no kura 80% tiek novirzīti VSAOI, bet 20% - IIN. Minētie grozījumi ir daļa no 2021. gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.
Kultūras nozares pārstāvji vairāku iemeslu dēļ nepiekrīt piedāvātajām izmaiņām un ir pret tām atkārtoti izteikušies, rīkojot arī protesta zibakciju "Nesaprašans siena".
