Jūrmalā sākas Alberta Kronenberga 130.jubilejas pasākumi

Sirsnīgas, asprātīgas un ļoti latviskas ir Alberta Kronenberga radītās grāmatas bērniem, kas spēj priecēt arī daudzus pieaugušos. Vairākas paaudzes izaugušas ar „Mazo ganiņu”, „Jērādiņu” un citām viņa sarakstītajām un ilustrētajām grāmatām. 18.oktobrī Kronenbergam aprit 130.jubileja, un jau šonedēļ Jūrmalā sāksies dažādi viņam veltīti pasākumi, kas aktualizēs mākslinieka personību un viņa radītos tēlus.

„Pārnovada zaķis Spricis
Pirmo reizi tirgū ticis.
Varen lielīgs savā garā
Grozās tirdzenieku barā.
Lai vai ko tam priekšā liktu,
Visu atrod tas par sliktu”.

Šis ir fragments no Alberta Kronenberga poēmas „Sprunguļmuižā gada tirgus”. Daudziem šī autora grāmatas bijusi neatņemama bērnības daļa, un ir mīļas joprojām ar savu asprātību, mīļumu, humoru, arī dzīves gudrību.

Kronenbergs dzimis Jūrmalā, un tieši tur tiek piedāvāta visplašākā viņa jubilejas pasākumu programma. Jau šobrīd Aspazijas mājā Dubultos vaļā vērta izstāde „Kronenbergs. Lietu stāsti”, kas par viņa personību vēsta caur dažādām ar viņu saistītām lietām.

„Atvedām daļu no Kronenberga sirds un dvēseles šurp pie Aspazijas, uz šo māju. Tiešām šajā namā viņš ir ciemojies, ir ilustrējis Aspazijas grāmatas, un, protams, viņi visi ir ārkārtīgi saistīti, jo tas ir viens laiks,” par izstādi stāsta Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga.

Izstādē var apskatīt viņa molbertu ar zīmējumu, kur redzams, kā viņš trenējis roku, viņa tintnīcu, viņa grāmatu skapi, kā arī viņa dzīvē ļoti nozīmīgu dokumentu, ko izkārtoja viņa topošā sieva Marija, palīdzot viņam tikt ārā no cara armijas un atgriezties Latvijā.

Abu liktenīgā tikšanās notika Pleskavā, kad Marija pēc studijām bija mājupceļā uz Latviju.

„Pa ceļam Pleskavā vilciens apstājas, un Marija satiek Albertu, viens otrā ieskatās, un viņa ir tā, kura brauc uz Latviju un kārto īpašu dokumentu, tādu aizbildniecības rakstu, kas ir jāparaksta diviem cilvēkiem, kuri pazīst Kronenbergu, lai viņš varētu atgriezties Latvijā. Tā kā, lūk, viņa ir tā, kura faktiski atgriež Latvijā mūsu mākslinieku,” stāstīja Ārija Vanaga.

Izstādē var arī novērtēt, cik daudzveidīgs viņš bijis savā mākslā, līdzās labi zināmajām bērnu grāmatu ilustrācijām skatāmas arī viņa eļļas gleznas.

„Mēs varam redzēt, cik atšķirīga ir viņa māksla. Vai tās būtu skaistās ūdensrozes, kur mēs redzam pilnīgi citu rokrakstu, vai tā būtu jūra, kas drīzāk atgādina kādu mūsdienu autoru, vai tie labības kūlīši, kas atkal ir atšķirīgi,” stāstīja Ārijas Vanaga.

Izstāde Aspazijas mājā jau skatāma, un tieši tur arī ceturtdien notiks pirmais jubilejas pasākums „Kā mēs kopā ar Kronenbergu kāpām Garajā pupā”, kurā viesosies dzejnieki Inese Zandere un Andris Akmentiņš.

Svētdien Jūrmalas teātrī būs pirmizrāde leļļu izrādei „Tuntuļu Jurītis”, bet visplašākās norises gaidāmas 18.oktobrī, tieši Kronenberga dzimšanas dienā, Slokas bibliotēkā, pastāstīja Jūrmalas kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa.

Agneses Miltiņas vērojumi liecina – Kronenbergs ir ļoti interesants arī mūsdienu bērniem, tikai dažkārt jāmeklē mūsdienīgāki ceļi, kā par viņu stāstīt, tāpēc iecerēs, piemēram, esot grāmatas „Mazais ganiņš” izdošana jaunā formātā.

„Jērādiņa” līdzās „Mazajam ganiņam” ir viens no populārākajiem Kronenberga darbiem, arī šobrīd skatāms uz Dailes teātra skatuves aktiera Pētera Liepiņa sniegumā.

Drīzumā dienas gaismu ieraudzīs vēl divas jaunas izrādes, jo jubileju sagaidot, gan Jūrmalas leļļu teātra studija, gan Latvijas leļļu teātris ķēries pie Kronenberga darba „Tuntuļu Jurītis” iestudēšanas.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie

Populārākie
Interesanti