Poruka prospektā Jaundubultos padomju laikā visa kvartāla garumā darbojās Raiņa vārdā nosaukta pionieru nometne. Četras zaļganbēšas, laika zoba sagrauztas simtgadīgas koka mājas satupušas īpašumā, kas pēc neatkarības atjaunošanas ilgus gadus gājis postā īpašnieku maiņas un nerūpības dēļ.
Dzejnieku jubilejas gadā īpašumu iegādājās Gavaru ģimene. Ar Madaru Gavari un viņas vīra vectēvu Valdi Gavaru Latvijas Radio dodas aplūkot vienu no četriem namiņiem – to 1904.gadā uzcēla Rainis.
Madara rāda uz krāsainiem logu stikliem rotātu tornīti – tur bijusi dzejnieka istaba: „Mums ir bildes – viņam bija gulta tur, pie tās sienas, un galds, kuram pēc iespējas līdzīgāku mēs mēģināsim dabūt. Un tajās bildēs viņam ir fonā tādas tapetes.”
Apskretušo nama fasādi rotā padomju laikā pielikta metāla plāksne, kas vēsta, ka tur dzīvojis latviešu tautas dzejnieks Rainis.
To savulaik ievērojis arī kodolfiziķis Valdis Gavars, kurš ar ģimeni 90.gadu sākumā apmeties kaimiņos. Neesot spējuši noskatīties, kā nams iet bojā.
„Mēs te blakus dzīvojam, un sargs, kas dzīvo mūsu teritorijā, arī vienmēr skatījās uz šo māju un teica – Valdi, atkal logi izsisti! Paiet pusgads – tajā pusē durvis izlauztas! Te nāca iekšā bomži, un mēs atkal nācām un, cik var, salabojām, lai to galīgi neizlaupa,” stāsta Valdis Gavars.
Namiņā, kura celšanā Rainis skrupulozi dokumentējis katru skrūvi, tagad otro stāvu balsta stutes, vietām trūkst grīdas – darba tā atjaunošanā būs bezgala daudz.
Tāpēc Gavari par tā nākotni pagaidām runā piesardzīgi. Tomēr droši zina, ka grib to darīt publiski pieejamu.
Otrajā stāvā no pionieru nometņu pārbūves paglābušās vien dzejnieku kādreizējās istabiņas. Pirmo stāvu Rainis izīrēja vasarniekiem. „Rainim bija trepes tieši no tās zāles, kur mēs bijām. Šis ir pionieru izgudrojums,” kāpjot pa mājas sānos izbūvētām kāpnēm, stāsta Valdis Gavars, kurš pēdējos 10 gadus rūpīgi pētījis mājas vēsturi un tajā uzgājis daudz liecību no pirmskara laika.
„Šī it kā ir bijusi Aspazijas istabiņa, lai gan īstas pārliecības nav. Un šeit, blakus, ir tā galvenā vieta – Rainis ir nofotografēts guļam gultā, te viņam ir bijis galdiņš, pilns ar grāmatām… Un te bijusi veranda, kuru pionieri likvidēja. Bet uz tās verandas viņi ar Aspaziju savulaik ir fotografējušies. Tā ir tā slavenā fotogrāfija, kur viņi abi stāv uz balkoniņa,” stāsta Gavars.
Rainis un Aspazija Jaundubultos nodzīvoja divas vasaras – pēc atgriešanās no trimdas Slobodskā Rainis cerēja pārtikt no mājas izīrēšanas un nodoties tikai rakstniecībai.
„Dzejnieki šajā mājā dzīvo divas vasaras – 1904. un 1905.gadā. Protams, tas ir brīdis, kad visa dzīve it kā mutuļo. Liekas, ka viss pārvērtīsies, pārgrozīsies, ir domas par Latviju, par brīvību, par nākotni, mākslu, dzīvi, dzeju… Tas viss it kā saplūda kopā. Mājā tajā laikā daudz ciemojās tā laika kultūras darbinieki. Tā nebija tāda noslēgta un klusa vieta, gluži pretēji,” atklāj Raiņa un Aspazijas Majoru vasarnīcas vadītāja un erudīta dzejnieku biogrāfijas pētniece Astrīda Cīrule.
Ciemos nāca Emīls Dārziņš, Kārlis Skalbe, brāļi Birkerti, nākamā aktrise Biruta Skujeniece.
Lielākoties tieši Jaundubultos Rainis sarakstīja vienu no savām slavenākajām lugām.
„„Uguns un nakts” ir izdota vairāk nekā 20 reizes. Re, kur ir 1940.gada izdevums, te – pagājušogad izdotais,” Valdis Gavars rāda gadu gaitā sakrātos tepat kaimiņos tapušās lugas eksemplārus, kas izdoti Latvijā, Kanādā, Zviedrijā.
„Izlasiet priekšvārda pirmo teikumu! Tur rakstīts: „Sacerēta 1903. un 1904.gadā dažādās vietās, vislielāko daļu Rīgas Jūrmalā, Jaundubultos.” Šī teikuma dēļ vien bija vērts pirkt to teritoriju! Tas ir Raiņa paša rakstīts. Tā kā šī grāmata ir ļoti vērtīga!”
Šīs un citas Raiņa, Aspazijas un viņa laikabiedru grāmatas Valdis Gavars pēc atjaunošanas cer iekārtot Raiņa celtajā Jaundubultu mājā, kur varētu tapt piemiņas ekspozīcija abiem dzejniekiem, izceļot abu dzīves posmu tieši 20.gadsimta sākumā.
Padomju gados pārveidoto namu Gavaru ģimene ar laiku cer atjaunot sākotnējā izskatā, par ko priecājas arī Memoriālo muzeju apvienībā, kas 80.gadu beigās jau centās šajā namā atgriezt atmiņas par Raiņa un Aspazijas laiku.
„Pašreizējais variants mūs ārkārtīgi iepriecina, jo
māja ir ieguvusi cilvēkus, kas ne tik vien grib kaut ko darīt, bet arī saprot, kas tā ir par māju, kā un ko vajadzētu darīt. Tā kā tā ir milzīga veiksme,” uzsver Astrīda Cīrule.
1905.gada nogalē Rainim un Aspazijai savu Jaundubultu māju nācās pamest uz neatgriešanos un doties trimdā uz Šveici. Māja palika Raiņa drauga Augusta Deglava pārziņā un vēlāk tika pārdota, palīdzot izdzīvot svešumā.
Taču Jūrmalu pamatoti var saukt par Raiņa un Aspazijas pilsētu. Majoros viņi iegādājās citu vasarnīcu pēc atgriešanās no trimdas Šveicē, bet Dubultos pēc Raiņa nāves pēdējos gadus pavadīja Aspazija. Un iespējams, ka šiem apmeklētājiem jau pieejamajiem muzejiem nākotnē pievienosies vēl viena abu dzejnieku memoriālā vieta – Jaundubultos, Poruka prospektā 61.
