Gaismas pils telpas pērn izīrētas vairāk nekā 600 pasākumiem, šogad - jau ap 400

Kad lēma par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecību, bija skaidrs, ka ēka būs gan kultūras, gan mākslas un zinātnes centrs. Arī ar telpu īri plānoja nodrošināt daļu no darbībai vajadzīgās summas. Pēc Gaismas pils atklāšanas 2013.  gadā telpās risinājās Eiropas Savienības prezidentūras pasākumi un jau pēc tam telpas varēja sākt īrēt. Nu tas iespējams jau divus gadus.

Gaismas pils telpas pērn izīrētas vairāk nekā 600 pasākumiem, šogad - jau ap 400Dārta Dindune

    Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi strādā ne tikai ar sava krājuma attīstīšanu un pilnveidošanu. Tā rūpējas arī par bibliotekāru tālākizglītību, attīsta bērnu lasītprasmi un kļūst par veiksmīgu digitālās kompetences centru. Gatavojoties Latvijas simtgadei, veido Kultūras kanonu un ar to saistītus pasākumus. Sastāda arī Latvijas enciklopēdiju.

    ''Sabiedrībā varbūt ir kāds zināms stereotips vai priekšstats par to, kas ir bibliotēka. Un mums visiem šķiet, ka bibliotēka - tā ir vieta, uz kuru aiziet un paņemt grāmatu. LNB nu pilnībā neatbilst šim stereotipam, jo mūsu bibliotēka ir sabiedrībai atvērts kultūras, izglītības un zinātnes centrs,'' stāsta Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.

    Sekmīgai bibliotēkas darbībai šogad vajadzīgi aptuveni deviņi miljoni eiro. Daļu no ieņēmumiem gan nopelna paši. Galvenie ienākumu avoti ir dažādi maksas pakalpojumi - ekskursijas, izstāžu rīkošana un padziļinātu uzziņu sagatavošana, arī telpu īre.

    ''Bibliotēkā ir tādas telpas kā Ziedoņa zāle, kuru pasākumu rīkotāji izmanto gan konferencēm, gan koncertu rīkošanai. Un jāsaka, ka Ziedoņa zāle ir ļoti veiksmīga, viņa labi atbilst un kalpo savai funkcijai,'' saka Vilsone.

    Vislielākā interese par telpu īri ir rudenī, pavasarī un ziemā. Pērn telpas izīrētas vairāk kā 600 pasākumiem, šogad - jau vairāk kā četriem simtiem dažādu notikumu.

    ''Sākumā, tieši pēc prezidentūras, mēs izjutām milzīgu interesi, jo cilvēki arī no vienas puses bija nocietušies un jau sen ieplānojuši, ka viņi te grib [tikt], bet nevar. Nu tad beidzot viņi tika. Vai tas ir mazinājies? Es negribētu tā teikt. Mums ir pastāvīgie klienti, kuri nāk atpakaļ, kuri ir katru gadu. Un otra daļa, protams, ir arī nepastāvīgie klienti, kuri iziet visas lielās institūcijas, kuri aizbrauc uz Rēzekni, Liepāju, Vidzemes koncertzāli un tad beigās atgriežas,'' klāsta LNB Komunikācijas departamenta direktore Ieva Laizāne.

    Iespējams izīrēt vietu dažāda lieluma konferencēm, semināriem, koncertiem, arī dažādām apbalvošanas ceremonijām un saviesīgiem notikumiem. Šovasar šeit notikuši privāti pasākumi - kāzas, kristības, bildinājumi. Ļoti pieprasīta ir kore jeb telpas 11. un 12. stāvā, no kurām paveras skats uz Rīgu, atzīst LNB Konferenču projektu vadītāja Beāte Nikolajeva:

    ''Tas ir atkarīgs galvenokārt no viesu skaita, bet laikam vispopulārākā ir 11. stāva telpa. Tas skaits ir 90-100 personām. Ja tas skaits ir lielāks, tad tā attiecīgi būs Ziedoņa zāle, sākot jau no 200 personām, bet konferenču centrā mums ir vairāk telpu, dažādas iespējas ierīkot viņu dažādām grupām, tāpēc arī konferenču telpas ir ļoti, ļoti daudz izmantotas.''

    Bibliotēkai ir gan ilgtermiņa, gan īstermiņa īrnieki. Piemēram, šogad no telpu īres iegūti gandrīz 300 tūkstoši eiro un, lai gan no darbībai nepieciešamās summas tie ir vien aptuveni 3%, ļoti bieži pati bibliotēka rīko pasākumus, par kuriem papildu ienākumus negūst.

    ''Arī lekcijas, semināri, kas neprasa no mums nekādus izdevumus, izņemot, ka kāds uzliek mikrofonu savā darba laikā. Ir grūti nošķirt. Tas arī ir bezmaksas pasākums, viņš te notiek, viņš skaitās pasākums, viņu apkalpo, bet mēs ne izdodam līdzekļus, ne iegūstam. Ir ļoti dažādi tie pasākumi. Tad ir pasākumi, kur ir daļēji segta īre, un mēs ejam ar savu krājumu un savu artavu šajā pasākumā,'' skaidro Ieva Laizāne.

    Arī telpu cenas atšķiras, piemēram, korē telpas pieejamas par 200 eiro stundā, koncertu jeb Ziedoņa zāle – 350 eiro, bet sešvietīga mācību telpa stundā izmaksā vien 12 eiro. Interese par telpu īri ir tik liela, ka šogad vairs brīvu vietu nav.

    Paveicies koncertaģentūrai - Hermaņa Brauna fondam, kas Ziedoņa zālē rīkos sešus koncertus. Fonda vadītāja Inna Davidova slavē modernās telpas un aprīkojumu, kā arī ērto atrašanās vietu, bet apmeklētājiem pirms koncertiem piedāvā apskatīt gan aktuālās izstādes, gan doties ekskursijā pa Gaismas pili:

    ''Mums taču gribas, kad nākam uz koncertu, lai būtu vēl papildiespaidi. Mēs esam tik aizņemti, ka neapzināti - gribot vai negribot -, bet mēs gaidām to komplektu. Mēs gribam, lai būtu skaisti un patīkami, ne tikai mūsu ausīm un dvēselei koncerta laikā būtu prieks, bet lai būtu arī mūsu acīm un citām jūtām, un emocijām kaut kāda garīga barība gan pirms tam, gan pēc. Un tādā ziņā es domāju, ka bibliotēka ir pareizā izvēle.''

    Taču ne visiem pasākumiem šī koncertzāle ir piemērota.

    ''Ja brauc senās mūzikas orķestris, varbūt viņiem vajag citas telpas ne tikai akustikas dēļ, bet arī tās kastītes dēļ, kur tu būsi iekšā, kur tu sēdēsi, ko redzēs tavas acis. Varbūt tur vajag kaut ko barokālu, greznāku. Vai vienkārši vecākas sienas - baltas, bet vecas jau,'' piebilst Davidova.

    Šovasar maksātnespējas dēļ Gaismas pili atstāja viens no ilgtermiņa īrniekiem uzņēmums „OTRZ”, kas pārvaldīja restorānu „Klīversala”. Konkursā gan atrasts jauns telpu īrnieks, un arī restorāna nosaukums saglabāts.

     

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti