Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēka ir pirmā Baltijā, kas pagājušā gadsimta sākumā tika projektēta un uzcelta tieši mākslas muzeja vajadzībām. Lai nodrošinātu mākslas darbu izstādīšanai un vērošanai nepieciešamo virsgaismu, nama augšējā stāva griesti bija veidoti no stikla. Kad muzejs 2016. gadā tika rekonstruēts un restaurēts, kā atsauce uz ēkas sākotnējo ieceri tika izveidoti vēl papildu caurspīdīguma elementi – apmeklētāji caur stiklu var apskatīt gan muzeja krātuvi, kā arī vairākās izstāžu zālēs ir stikla grīda-griesti.
Ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu "4. studija" sazinājās kāds skatītājs, kurš septembra sākumā, apmeklējot Mākslas muzeju, pamanījis, ka starp 3. un 4. stāvu ir saplaisājusi stikla griestu–grīdas rūts, tomēr bīstamā vieta nav bijusi norobežota, un gan pieaugušajiem, gan bērniem tur atļauts pastaigāties.
"Izsaucu Rīgas pašvaldības policiju, lai konstatētu apdraudējumu," raidījumam pauda muzeja apmeklētājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Viņš uzskata, ka muzeja administrācija ir neieinteresēta situācijas risināšanā un tas apdraud apmeklētāju un darbinieku drošību.
Kā stāstīja muzejā, konkrētā stikla rūts ir saplaisājusi kopš pavasara. Iespējams, šā brīža ierīkotās izstādes apgaismojuma dēļ bojājums ir labāk redzams. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā šis nav pirmais gadījums, kad saplaisā griestu stikla rūts. Taču defekts ir tikai vizuāls, bet noteikti nav bīstams. LNMM Komunikācijas daļas vadītāja Annija Sauka skaidroja, ka konkrētā stikla pakete sastāv no vairākiem slāņiem, un ieplaisājis ir virsējais slānis.
"Protams, vizuāli tas izskatās ne tik labi, kā gribētos, bet, teiksim, kāda ir nestspēja – par to noteikti nekādas bažas nevar būt," uzsvēra Sauka. "Šis konkrētais stikls tiek ražots Vācijā un, saskaroties ar šo problēmu, te ir bijuši gan būvnieki, gan būvinženieri, gan inženieri. Un ir arī, protams, pētīts, kāda situācija ir citās publiskās telpās, kur arī ir šādas stikla grīdas vai stikla virsmas. Diemžēl tā izpēte liecina par to, ka daudzviet arī citur pasaulē stikla grīdas īpaši ilgi nedzīvo, īpaši ārtelpā."
Ja muzeja ārpusē stiklu sabojā skrituļdēļi, skrituļslidas un pat sniega tīrītāji, tad iekštelpā bojājumi ir daudz retāk, un tie rodas negadījumu un sakritību dēļ. Kā piemēru, kāpēc var saplaisāt stikla virsējā kārta, muzeja pārstāve minēja nepareizi novietotu krēslu vai zemē nokritušu instrumentu.
Arī Rīgas domes Īpašuma departamentā uzsvēra – satraukumam, ka stikla grīda var iebrukt, nav pamata. Tomēr uz vizuālo defektu vēl kādu laiku būs jānoraugās. Rīgas domes (RD) Ārējās komunikācijas projektu vadītāja Solvita Brence-Kauste informēja, ka ir uzsākta cenu aptauja. Stikla nomaiņa, iespējams, varētu izmaksāt 10–15 tūkstošus eiro.
"Pieļaujam arī iespēju, ka tikpat labi stikls varētu būt pasūtīts no Vācijas, un līdz ar to tas prasīs ilgāku laiku," atzina Brence-Kauste.
Muzejā skaidroja, ka apdrošināšanas kompānijas stikla grīdu apdrošināt vairs nepiekrīt. Ne iepriekšējā reizē, kad stikls bija saplaisājis, ne tagad muzeja administrācija neatceras, ka kāds no apmeklētājiem vai darbiniekiem būtu uztraucies un sūdzējies, ka situācija, iespējams, ir bīstama, tāpēc pašvaldības policijas ierašanās bijis pārsteigums.
"Ierodoties notikuma vietā, tika uzrunāts viens no atbildīgajiem darbiniekiem. Cik nu policisti varēja pārbaudīt apstākļus, tad pārbaudot netika konstatēts nekāda veida apdraudējums," apstiprināja Rīgas pašvaldības policijas (RPP) galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis. "Līdzīgās situācijās nepieciešamības gadījumā arī tiek pieaicināti eksperti, bet šajā gadījumā ekspertu piesaiste nebija nepieciešama."
Arī Valsts darba inspekcija (VDI) Nacionālajā mākslas muzejā saplaisājušas stikla grīdas dēļ bijusi pirmo reizi. Rīgas reģionālās VDI vadītāja Baiba Šilberga pastāstīja, ka pārbaudes joprojām turpinās un joprojām tiek gaidīts slēdziens, kas apstiprinātu, ka bīstamība nepastāv.
"Līdz šim mūsu rīcībā nav nonācis ne kompetentas iestādes, ne kompetenta speciālista slēdziens, ka šī vide nav bīstama un ka, pastāvot šādiem apstākļiem, nekāda bīstamība nerodas," sacīja Šilberga. "Proti, kā jūs saprotat, tikai vizuāli apskatot šīs plaisas, nav iespējams konstatēt, cik bīstamas vai ne bīstamas viņas ir."
Turklāt, lai izslēgtu jebkādas bažas par situācijas bīstamību, Valsts darba inspekcija ir ziņojusi gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), gan Būvniecības valsts kontroles birojam.
