Izstādē Fotogrāfijas muzejā var iepazīt 20. gadsimta sākuma fotosalonu

Kāds izskatījās pagājušā gadsimta sākuma fotosalons? Kā fotogrāfs tajā strādāja ar klientu? Kādu tehniku izmantoja? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz jaunā Fotogrāfijas muzeja izstāde "Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema".

Izstādē Fotogrāfijas muzejā var iepazīt 20. gadsimta sākuma fotosalonu
00:00 / 04:36
Lejuplādēt

Izstādes pamatā ir Strenču darbnīcas unikālā arhīva materiāli, kas pirms 20 gadiem nonāca Fotogrāfijas muzeja krājumā. Izstāde ļauj iejusties kādreizējā fotosalona atmosfērā, aplūkot dažādus ar to saistītus priekšmetus, kā arī tajā tapušas fotogrāfijas. Apmeklētājiem ir iespēja arī pašiem nofotografēties uz kādreiz Strenču salonā izmantotā ziemas ainavas fona.

"Foto salona centrālais punkts ir šis te ziemas fons, kas mums ir arī krājumā. Tas ir oriģināls. Un, ja mēs pieejam klāt, mēs redzam, ka ir audekls apgleznots un rāmis apvilkts ar šo audumu," ar izstādes centrālo elementu iepazīstināja Fotogrāfijas muzeja vadītāja Baiba Tetere.

Darbnīcas žurnāls
Darbnīcas žurnāls

Gleznotais fons ir izmēros iespaidīgs un noskaņās romantisks, tajā atainota ziemas ainava ar apsnigušiem kokiem. Redzama arī upīte un apsnigusi sētiņa. Tieši pie izstādes strādājot, atklājies, ka gleznojuma autors ir pazīstamais mākslinieks Indulis Zeberiņš, un gleznojums tapis 1920. gadu sākumā pēc Strenču darbnīcas dibinātāja Dāvja Spundes pasūtījuma.

"Foto darbnīcā bija vairāki foni. Bija interjera fons, arī eksotiskas ainavas ar palmām fons, bērzu birzs fons, arī Gaujas skats ar krītošu egli, bet mūsu Fotogrāfijas muzeja krājumā ir tieši šis te ziemas skats. Manuprāt, tā mēs varam lieliski ieskandināt sezonu, jo, cerams, drīz ziemas ainava būs arī ārā," sacīja Tetere.

Ainava ir kā liels fons, bet tās priekšplānā ir dažādi dekoratīvi interjera elementi – balustrāde, balts krēsls, paklājs, kas arī bija svarīgi elementi, 20.gadsimta sākumā, fotografējot portretus.

Salonā, protams, redzama arī tieši tajā laikā izmatota paviljona kamera, ar ko strādājis Strenču foto salona dibinātājs Dāvis Spunde.

"Ražota Vācijā. Te mēs varam redzēt, ka tā ir arī regulējama. Tā bijusi uz ritenīšiem, lai to varētu pārbīdīt un lai fotogrāfs pats varētu regulēt asuma dziļumu," stāstīja muzeja vadītāja.

Izstādes iedvesmas avots ir lieliskais Strenču fotodarbnīcas arhīvs, kas ir ļoti bagātīga un interesanta vēstures liecība. Ilgus gadus tas aizmirsts glabājās Strenču darbnīcas bēniņos, līdz 2004. gadā nonāca Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā.

Arhīvu veido 13 tūkstoši stikla plašu negatīvu, kā arī dažādi darbnīcā izmantoti priekšmeti.

Fotodarbnīca Strenčos tika izveidota pagājušā gadsimta sākumā, darbojās līdz 50. gadiem, un tajā strādāja īsteni sava aroda meistari, kas ar milzu entuziasmu iemūžināja teju visu Strenčos notiekošo.

Tikko vaļā vērtajā izstādē akcents ir tieši uz darbnīcā tapušajiem portretiem, kas aicina aizdomāties par portreta žanra attīstību arī plašākā nozīmē.

"Ideja ir runāt par portreta tradīcijas ļoti nozīmīgu daļu, tātad, portretiem, kas tapuši foto salonos. To vēsture ir mērojama jau no pašiem fotogrāfijas sākumiem, no 19. gadsimta vidus.

Mūsdienās, protams, arī ir foto saloni, bet tieši portretu veidošanā nozīme ir transformējusies, jo tehnoloģijas ir attīstījušās, un mēs visi zinām – pašportrets ļoti dominē. Jā, un man likās būtiski runāt par portretu veidošanas sākuma tradīcijām un arī par procesu, kā tie portreti tika veidoti," atzina Tetere.

Attēlā Baiba Tetere
Attēlā Baiba Tetere

Procesu atspoguļo dažādi interesanti izstādē eksponēti priekšmeti, to vidū pagājušā gadsimta 20. gadu ziblampa un kārbiņa ar magnija pulveri, kas bija vajadzīgs tās darbībai, stikla plašu iepakojuma kastes, arī Strenču fotodarbnīcas klientu reģistrācijas žurnāls.

"Kas ir viss, protams, veidots manuāli, kladē. Ir alfabētiskais rādītājs, un katrs modelis vai pasūtītājs ir ierakstīts. Mēs te varam redzēt – "Grantiņjaunkundze līdz pusei". Ļoti lakoniski, tātad, piefiksētas detaļas par portretu. Ir dažādi portreti – dokumentu portrets, tātad, sejas tuvplāns, tāpat var veidot portretu līdz krūtīm, līdz pusei kā Grantiņjaunkundze, pilnā augumā, puspagriezienā, profilā," klāstīja muzeja vadītāja.

Strenču fotodarbnīcas salons izstādes laikā ir ne tikai apskates un izziņas objekts, bet arī īpaša vide, kurā apmeklētāji paši var veidot portretus uz vēsturiskā ziemas fona. Šim nolūkam pat tiek piedāvāti daži aksesuāri, kā, piemēram, kažokādas cepure, ko iejūtoties modeļa lomā, izmantoju arī es.

Bet izstādes laikā būs arī iespēja veikt portretu fotosesiju salonā pēc iepriekšēja pieraksta ar kādu no mūsdienu profesionālajiem fotogrāfiem. Piemēram, 25.novembrī būs fotosesija ar Gunāru Bindi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti