ĪSUMĀ:
- Sadārdzinājuma dēļ visa Tabakas fabrikas radošā kvartāla projektam piešķirtā nauda izlietota jau pirmajā kārtā.
- Pirmās kārtas darbus būvnieks sola pabeigt vasarā.
- Ar esošajām telpām Kultūras akadēmijai sen par šauru.
- Rudenī uz Miera ielu varēs pārcelties daļa no Latvijas Kultūras akadēmijas.
- Daudzām projekta iecerēm pārvilkta svītra.
- Pārbūvi iespēju robežās varētu veikt arī, ņemot kredītu, taču tad augstskola nevar būt tikai ēkas nomnieks.
- Izskatīšanai valdībā virzīs telpu izmantošanas koncepciju, kas paredzētu, ka ēka pāries Kultūras akadēmijas īpašumā.
Pirmie plāni paredzēja, ka Latvijas Kultūras akadēmija uz Tabakas fabrikas radošo kvartālu pārcelsies 2018. gadā. Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības sarežģījumi, pandēmija, karš Ukrainā kvartāla izveides termiņus turpināja stumt nezināmā nākotnē. Tagad priekšā nākamās grūtības: sadārdzinājuma dēļ visa projektam piešķirtā nauda – 5,2 miljoni eiro – izlietota jau pirmajā kārtā.
"Kamēr JRT vēl bija šeit un nekas nevarēja notikt, nauda beidzās, kā tas pie mums notiek diezgan bieži, kaut kāds iezīmētais finansējums – Eiropas naudas vai kas beidzās, citas nav un šobrīd mēs esam situācijā, ka Kultūras akadēmija ir nostādīta tādas jocīgas izvēles priekšā – naudas nav, māja ir, teorētiski jūs viņu varat dabūt, bet tālāk domājiet paši, kā ar to tikt galā," situāciju skaidro arhitektu biroja "NRJA" vadītājs, arhitekts Uldis Lukševics.
"No visa tā kompleksa, ko bija paredzēts pārveidot par mums piešķirto finansējumu, mēs varējām beigu beigās realizēt tikai mazu daļu, kvadratūras ziņā tā ir apmēram viena trešdaļa, varbūt mazāk," norāda Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore akadēmiskajā darbā Agnese Hermane.
Pirmās kārtas darbus būvnieks sola pabeigt vasarā. Rezultātā būs tapusi zinātņu māja, ēka Nacionālajai filmu skolai un filmēšanas paviljons, ko Kultūras akadēmija varēs apdzīvot jau no rudens.
Šobrīd apmēram 1000 cilvēku lielā akadēmijas saime darbojas trīs atsevišķās adresēs. Ar esošajām telpām akadēmijai sen par šauru.
"Ļoti daudziem kolēģiem nav darba telpu. Labi, kovida laikā mēs iemācījāmies strādāt no mājām, arī šeit mēs dalām kabinetu vairāki cilvēki, tādā intensīvā darba režīmā tas ir ļoti grūti," uzsver Agnese Hermane. "Mums, piemēram, ir Kultūras un mākslu institūtā 37 pētnieki, mums nav nevienas sanāksmju telpas, kurā šāds cilvēku skaits varētu ietilpt."
Šaurie Kultūras akadēmijas gaiteņi pēc augstskolas pārcelšanās tukši nepalikšot. Jau tagad par šīm telpām, kurās savulaik atradies klosteris, interesi izrāda potenciālie nomnieki.
Visas akadēmijas pārcelšanās no Ludzas ielas uz Miera ielu varētu notikt apmēram pēc gada. Jaunā Rīgas teātra pagaidu mājvietā nākotnē būs akadēmijas auditorijas un darba kabineti. Taču daudzām iecerēm pārvilkta svītra.
"Būs lietas, kas tā arī nekad neīstenosies, un šobrīd mēs esam atteikušies no kopējās vīzijas, un šobrīd, visticamāk, tā būs ievērojama samazināšana, ieceru pārskatīšana, atteikšanās no daudz kā," skaidro Agnese Hermane.
Pārbūvi iespēju robežās varētu veikt arī, ņemot kredītu, taču tad augstskola nevar būt tikai ēkas nomnieks.
Jaunievēlētais Kultūras akadēmijas rektors, kinorežisors Dāvis Sīmanis uzsver: "Kā zināms, Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgā no mākslu un kultūras universitātēm Latvijā, kurām nav šādu īpašumu, līdz ar to mēs vienmēr esam bijuši mazliet tādā bāreņa lomā šajā kontekstā."
Kā norāda Sīmanis, ir pieņemta konceptuāla vienošanās starp Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju, ka šī ēka pāries Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumā.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš skaidro: "Šobrīd ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Kultūras ministrijas vienošanās, ka mēs līdz 30. aprīlim sagatavojam telpu izmantošanas koncepciju, kas tālāk tiek virzīta izskatīšanai Ministru kabinetā, kā rezultātā varētu tikt pieņemts lēmums par to, ka telpas tiek nodotas no "Valsts nekustamo īpašumu" saimniecības Latvijas Kultūras akadēmijai."
Ja Tabakas fabrikas kvartāls kļūs par Latvijas Kultūras akadēmijas īpašumu, tad lielo teātra zāli Miera ielā akadēmija būs tiesīga izīrēt arī citiem Latvijas teātriem, veidojot radošus kopdarbus un atstājot to pieejamu arī publikai.
KONTEKSTS:
Kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveides mērķis ir bijušajā Tabakas fabrikas kvartālā Miera ielas apkaimē veidot modernu un aicinošu pilsētvidi, kā arī radīt radošajām industrijām vietu, kur mācīties, strādāt, attīstīt un realizēt savas idejas.
Projekta realizācija paredzēta divos posmos. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt ēkas un pielāgot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas vajadzībām, tajā skaitā izbūvēt Nacionālās filmu skolas Filmēšanas paviljonu, kā arī izveidot telpas radošo industriju inkubatoram. Tāpat paredzēts demontēt un pārbūvēt darbnīcu ēkas, izbūvēt ūdensapgādes, siltumapgādes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas inženiertīklus, labiekārtot teritoriju.
Savukārt kvartāla attīstības otrajā posmā bija paredzēts izveidot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošinājumam, tostarp studiju programmām "Laikmetīgā deja" un "Skatuves māksla", kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienības Kino/Foto muzeja (Rīgas Kino muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs) funkciju nodrošināšanai.
