Cikls aizsāksies sestdien, 5.septembrī, Rēzeknē, un līdz novembra vidum tas turpināsies Ventspilī, Cēsīs, Jūrmalā, Valmierā un Jelgavā. Katrā pilsētā būs skatāma speciāli šai vietai veidota programma, kas caur dažādu laiku kino kadriem iepazīstinās ar pilsētas vēsturi, attīstību un personībām.
"Kad laukos pamazām izskanējuse izkapts dziesma, pa visiem dzimtās zemes ceļiem braukšus, kājām dodas latvju arājs svinēt savu kopīgā darba vaiņagojumu - gadskārtējos Pļaujas svētkus," fragments no 1936.gada kinohronikas, kurā iemūžināta prezidenta Kārļa Ulmaņa uzruna Pļaujas svētkos Rēzeknē. Tā būs tikai viena no daudzām ļoti interesantām laika liecībām, ko piedāvās Rēzeknes vēsturei veltītā kinolektorija programma. Kā stāsta viena no tās veidotājām Linda Pleša, kinokadri aptvers laika posmu no pagājušā gadsimta 20.gadiem līdz 90.gadu vidum.
"Piemēram, pirmo reizi tiks demonstrēts 1921.gadā tapis materiāls par zirgu skriešanās sacīkstēm Rēzeknē, kas ir unikāls un vēl līdz šim nekur neizrādīts. Tad būs redzami 9. Rēzeknes kājnieku pulka svētki 1923.gadā, Latgales jaunatnes pirmie dziesmu un sporta svētki, kā arī pieminekļa "Latgales Māra" atklāšana," stāsta Linda Pleša.
Fragments no kinožurnāla: "Lai šis piemineklis no paaudzes uz paaudzi paustu atbrīvošanas cīņu varoņgaru un lai tas dotu garīgu spēku un stiprinājumu mums vienmēr turēties kopā un būt vienotiem visos laikos."
Kinolektorijs atgādinās un piedāvās iepazīt arī dažādas ar Rēzekni saistītas personības - gan viņu nozīmīgos veikumus, gan arī sadzīvi. "Piemēram, mums ir interesants un savdabīgs sižets - Rēzeknes pensionārs Judiāns Kononovičs peldas āliņģī, tas ir vesela kinožurnāla sižets. Tāpat, kā izrādās, Maskavas olimpisko spēļu emblēmas autors Vladimirs Arsentjevs ir no Rēzeknes, arī par to ir sižets," atklāj Linda Pleša.
Kinolektorijā varēs arī uzzināt, kā Rēzeknes dzelzceļa stacijas atslēdznieks Georgijs Semjonovs 1957.gadā uz motocikla bāzes izgatavoja vieglo automašīnu, kā 70.gadu sākumā tapa Rēzeknes piena konservu kombināta iebiezinātā piena cehs, tāpat varēs paviesoties Latgaliešu kultūras biedrībā un uzzināt, ko slaveni latgalieši - Jānis Streičs, Andris Vējāns un Antons Kūkojs - biedrības sanāksmē runāja 1989.gadā.
Antona Kūkoja teiktais: "Man ļoti daudz kas sāp. Latgale pēc dabas ir ļoti skaista zeme, un sāp tas, ka šis skaistums sāk palikt nevienam nevajadzīgs, jo Latgale sāk palikt tukša. Aiziet vecā zemnieku paaudze uz neatgriešanos, lauki paliek tukši. Vai atgriezīsies tas tikums, kas Latgalei bija svēts - darba tikums, lielās ģimenes tikums, skanīgo dziesmu tikums? Es ceru, ka atgriezīsies."
Rēzeknei veltītā kinoprogramma aizsāks kinolektoriju kopumā sešās pilsētās - Rēzeknei sekos Ventspils, tad Cēsis, Jūrmala, Valmiera un Jelgava. Katrs lektorijs būs atšķirīgs, veltīts tieši konkrētajai pilsētai. Līdzās pavisam nopietnām lietām katrā programmā būs arī kāds vieglāks un jautrāks akcents, piemēram, stāsts par Jūrmalas skaistumkaralienes vēlēšanām 1930.gadā.
"Šajā materiālā ir šis pasākums, ir redzamas pretendentes un arī uzvarētāja. Kā zināms, Latvijā skaistumkonkursi kļuva populāri atkal 80.gadu beigās, bet, redz, jau arī 30.gados pilsētai bija sava skaistumkaraliene," norāda viena no kinolektorija veidotājām Linda Pleša.
Projekta vadītāja Dace Bušante ir ļoti gandarīta, ka Valsts kultūrkapitāla fonda sniegtais atbalsts devis iespēju dalīties ar Latvijas Nacionālā arhīva ļoti vērtīgajām bagātībām, arī daudziem patiešām unikāliem kino kadriem, kas caur pagātni mums daudz labāk palīdz saprast arī sevi šodien.
"Tas ir tāds sava veida ceļojums laikā, jo hronikā, protams, ir sižets, par ko tā stāsta, bet mēs varam tur redzēt daudz ko vairāk. Mēs varam redzēt vidi, modi, frizūras, transportu, mēs galu galā varam arī dzirdēt valodu, kā tajā laikā runāja. Tas ir interesanti un arī nozīmīgi katram saprast tās saknes, lai dzīvotu tālāk," pauž Dace Bušante.
Kinolektorijs "Nepārejošā Latvija. Salas laika upē" sāksies sestdien, 5.septembrī, ar kinoprogrammu Rēzeknē. Aptuveni divas stundas garo programmu papildinās arī kinozinātnieka Agra Redoviča stāstījums par kinodokumentiem un tajos atspoguļotajiem notikumiem. Lektorija apmeklējums visās pilsētās ir bez maksas.
