No 7. līdz 17. septembrim kinoteātros „Splendid Palace”, „Kino Bize” un „K Suns” ar vairāk nekā 120 filmām deviņās programmās norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Par festivāla gaitu un programmā iekļautajām filmām ik dienas ziņo arī Latvijas Kultūras akadēmijas studenti – jaunie filmu kritiķi un kino profesionāļi.
Vērtējums: ❇️ ❇️ ❇️ ❇️ (4/5)
Suns nav vienkārši dzīva skaistumlietiņa, ko uzpucēt un izvest pastaidziņā izrādīšanai citiem, vai tikai kārtējā izsalkusī rīkle, ko barot un un strostēt, kad pēcāk aiz tās jāsavāc. Lielākoties tas kļūst par saimnieka draugu, rotaļu biedru un arī dzirdošām, saprotošām ausīm, kas uzklausīs bēdas un raizes, grūtos brīžos atbalstīs ar gudru skatienu un kliedēs ikdienas vientulību. Šādas un līdzīgas iedabas – paša bailes, vēlmes un cerības – tiek no saimnieku puses neapzināti piedēvētas dzīvnieciņam, kurš tādējādi kļūst par teju vai tā saimnieka atspulgu, mazu noklusēto sapņu vācelīti.
Toda Solondza melnā jeb – kā pats režisors to nodēvējis – bezcerīgā komēdija “Cīsiņsuns” (Wiener-Dog) izved skatītāju caur četriem stāstiem vai, precīzāk, atvērtu stāstu fragmentiem, kuru vienojošais motīvs ir ne vien takšu šķirnes kucīte, bet arī cilvēciskuma ne tā košākā puse – naiva mīlestība, nāve, vientulība, tā pati bezcerība, atkarība, nožēla, šaubas, ilgas un...
Tieši attiecībās ar (vai citos gadījumos – attieksmē pret) šo taksīti varoņi atklājas vispatiesāk, kamēr savu līdzcilvēku vidū instinktīvi slēpjas zem sociālām maskām, nemitīgi cenšas viens otru atminēt un izzīlēt, ko drīkst teikt un ko labāk noklusēt. Lai arī cerības nudien filmā nav daudz, tā nebūt nav mizantropiska – caur visām mazajām un lielajām ikdienas kataklizmām, disfunkcionālajām attiecībām vīd vārdos neietērpjama, bet vitāla vēlme vienam otru mīlēt, atbalstīt un palīdzēt.
Reti kad nākas sastapties ar filmu, kas pilnvērtīgi spētu izmantot visas medija piedāvātās stāstniecības iespējas – vienā brīnišķīgu dramaturģiju pavada pliki ilustratīvs vai estētiski paštīksms attēls, otrā attēls ierāmē vien spraigu, dinamisku darbību.
Toties “Cīsiņsuns” ir kinematogrāfiski uzlādēta filma, piesātināta ar vizuālu humoru, un tās mizanscēnas un kadru kompozīcija arīdzan pilda autonomu vēstījošo funkciju.
Ja mēdzam atzinīgi novērtēt filmas, kas var lepoties ar izturētu māksliniecisko viengabalainību, tad šeit iespējams sastapties ar gluži pretējo – “Cīsiņsunī” organiski savīti dažnedažādi it kā savstarpēji nesavienojami kino veidošanas paņēmieni, tādējādi radot eklektisku, bet nemitīgi pārsteidzošu, dinamisku un interesi noturošu mākslas darbu, kurš caur humoru un ironiju spēj intīmi pietuvoties cilvēcības kodolam.
Nobeigumā gan brīdinājums kaislīgākajiem dzīvnieku mīlētājiem: skatoties filmu, var nākties arī uz mirklīti novērsties no ekrāna.
Filma festivāla “Riga IFF” ietvaros vēl skatāma seansā 17.09. plkst. 20.30 kino “Splendid Palace” Mazajā zālē.
