„Ar skaņu var uzlabot filmu un ar sliktu skaņu var nobeigt labu filmu,” saka Krenbergs. Un kino kvalitātes pamatā visbiežāk ir filmas un skaņu režisora spēja profesionāli sadarboties.
„Filmā „Ausma” mums labi palīdzēja Āris Rozentāls, jo bija poļu aktieris, kurš, protams, runāja poliski, un viņu vajadzēja pārskaņot latviski. Āris to izdarīja vienkārši spīdoši,” slavē Krenbergs.
„Tas ir mans darbs kopā ar režisoru izvēlēties šādus aktierus. Dokumentālā kino, teiksim, Manska filmai „Saules staros”, lai panāktu filmas raksturu, mēs būvējām visu skaņu no jauna. Bieži vien varēja paņemt skaņu. Viss notiek – pilsēta skan, mašīnas brauc, bet režisora uzstādījums bija cits,” stāsta skaņu režisors.
Nereti skaņu režisora nozīme filmas kvalitātē plašākai publikai nav izprotama. Taču vairākkārt ir pierādījies, ka tieši skaņas celiņš filmai iedod citu dimensiju.
„Pēdējo laiku filmās mēs atainojam dzīves īstenību. Tas man nepatīk. Pats neinteresantākais ir taisīt to, kas jau ir, bet neko nevar darīt. Ja skatītājs to nejūt, tad ir labi,” uzsver Krenbergs.
Uz jautājumu, cik "Lielie Kristapi" ir saņemti, Anrijs Krenbergs apjūk. Atbild - varētu būt kādi septiņi vai astoņi.
Nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" labākā skaņu režisora kategorijā bez Krenberga izvirzīts arī Ernests Ansons par darbu pie filmām „Prāta vētra”, „Degošais" un "Karaliskā maiņa", kā arī Toms Veismanis par skaņu režiju LTV filmai "Musica Serena. Komponists Pēteris Vasks".
Jau vēstīts, ka "Lielais Kristaps" šogad ieguvis Nacionālās balvas statusu. "Lielā Kristapa" filmu programmas izrādīšana un ar to saistītie pasākumi notiks 6. - 12. oktobrī kinoteātros "Splendid Palace" un "Cinamon Rīga".
