Dziesmu un deju svētku kino
"Forum Cinemas" izrādītajā programmā iekļautas aizvadītajos gados tapušas spēlfilmas, kā arī Signes Baumanes nesenākā animācija "Mans laulību projekts". Filmu tapšanas laika nogrieznis – no simtgades (2018. gada) līdz pat šodienai; nesenākais no izlasē iekļautajiem darbiem ir Dziesmu un deju svētkiem veltītā īsfilmu antoloģija – "Kolektīvs".
Žanriski programma aptver galvenokārt komēdijas un vēsturiskās drāmas – Oskara Rupenheita "Kriminālās ekselences fondu", Elzas Gaujas "Mamma vēl smaida". Skatāmas arī vairākas Lielā Kristapa balvas laureātes labākās filmas kategorijā, piemēram, Viestura Kairiša "Janvāris" un Ināras Kolmanes "Bille".
Savukārt portālā "Filmas.lv" bez maksas skatāmi kinodarbi, kuros atspoguļota refleksija par Dziesmu svētkiem, to nozīmi latviešu kultūrā un valstiskumā. Šajā izlasē apkopotas gan pilnmetrāžas dokumentālās, gan īsfilmas un kinožurnāli. Šie darbi vērtējami kā mūsu kolektīvās atmiņas stāsti, kas ir vitāli svarīgi Dziesmu svētku ikonogrāfijas izklāstā un gara uzturēšanā.
Svētku lomu Latvijas kultūrtelpā savos darbos pētījuši dažādi latviešu kinorežisori, tostarp, Askolds Saulītis, Juris Podnieks, Dzintra Geka un Jānis Streičs, kurš šai tēmai veltījis savu vienīgo kinožurnālu "Mēs esam un būsim" – tajā atskats uz Latgales dziesmu svētkiem 1940. gadā, pēc kuriem Latvijā ienāca padomju karaspēks.
Izlasē arī vairāki Jura Podnieka dokumentālie darbi – 1978. gada īsfilma "Brāļi Kokari", kas bija pazīstamā dokumentālista pirmā filma kā režisoram, kā arī poētiskais darbs "Krustceļš". "Krustceļš" raugās uz visām trim Baltijas valstīm un par pamata motīvu ņem 1990. gada Dziesmu svētkus, kuros pēc pusgadsmita nošķirtības tikās vietējie un trimdas latvieši. Šī filma ir emocionāls darbs, kurā izcili pielietota montāža, iedvesmojoties no Baltijas poētiskā dokumentālisma skolas. Stāstā – baltiešu izturība un spēja nezaudēt savu identitāti cauri okupācijas gadiem. Kā vēl viens filmu caurvijošs motīvs skan Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava".
Latviešu kino svētki kinoteātrī "Forum Cinemas" – no 27. jūnija līdz 10. jūlijam.
Izlase "No Jāņiem līdz Dziesmu svētkiem" – portālā "Filmas.lv".
"Indiana Džonss un likteņa rats"
Šonedēļ kinoteātru repertuārā nonāk piedzīvojumu filma "Indiana Džonss un likteņa rats" – šis ir piektais darbs "Indianas Džonsa" filmu sērijā, kas dzimusi aizvadītā gadsimta 80. gados. Filma aizvadītajā mēnesī svinēja pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Darba idejas autori ir Stīvens Spīlbergs un Džordžs Lūkass. Kā vēsta leģendas – Spīlbergs ir vēlējies režisēt kādu no "bondiānas" filmām vai radīt ko līdzīgu, un "Zvaigžņu karu" tēvs Džordžs Lūkass viņam ir prezentējis "Indianas Džonsa" ideju, sakot, ka tā esot "labāka par Bondu".
Kā jokojis aktieris – titullomas atveidotājs – aktieris Harisons Fords, arheoloģijas profesors Džonss, nemaz neesot tik atšķirīgs no Bonda – ja spiegam pasauli apdraudošu nepatikšanu apkarošanai ir revolveris – Džonsam šim nolūkam esot pātaga. Nu jau astoņdesmit gadus vecais Fords spēlē arī šajā filmā.
"Indiana Džonss un likteņa rats" ir pirmā filma, ko nav režisējis Spīlbergs. Jaunākā darba režija uzticēta Holivudā ilgi rūdītajam Džeimsam Mangoldam. Filmas stāsts šoreiz Džonsu ataino jaunas, nepazīstamas pasaules griežos. Taču ir lietas, kas nemainās, – un tas ir apdraudējums, kas ir filmas stāsta premisas pamatā.
Iepriekšējās "Indianas Džonsa" sērijas filmas straumēšanas kanālā "Disney Plus".
Kino no 28. jūnija.
