Uz lielajiem ekrāniem pašmāju filmas
Šīs nedēļas kino jaunumus sākšu ar atgādinājumu par to, ka uz kinoekrāniem joprojām skatāmas vairākas pašmāju filmas. Tās būs kinoteātros tik ilgi, cik cilvēki tās skatīsies. Divi darbi ir balstīti patiesos notikumos.
Dāvja Sīmaņa vēsturiskā drāma "Marijas klusums" ir stāsts par Latvijā dzimušo aktrisi Mariju Leiko un Staļina Lielā terora laikā īstenoto represiju šalti pret latviešiem. Filma ir pārlaicīgs portretējums tam, ka no totalitārisma represiju zobena (vai drīzāk – sirpja un āmura) nav pasargāts neviens.
Vēl uz ekrāniem arī Andreja Ēķa spraigais seriāls "Dumpis" – par ideālista sacelšanos pret režīma bezjēdzību padomju laiku Rīgā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados.
Taču šī nedēļa arī ir labs laiks, lai pievērstos izklaides kino eposiem no Holivudas. Uz kinoekrāniem skatāmas divas lielfilmas, kas tapušas studijas "A24" paspārnē. Šī studija pēdējos gados ir kļuvusi par fenomenālu parādību kino nozarē. Uzņemoties filmu projektus, kas citu – konservatīvāko – studiju skatījumā ir riskanti, pārāk specifiski, "A24" ir iemantojusi neordinārākā un oriģinālākā kinoveidotāja slavu, piesaistot arvien lielāku skatītāju uzmanību un talantus.
"Pilsoņu karš" ("Civil War")
No 12. aprīļa kinoteātros ir skatāms distopiskais trilleris "Pilsoņu karš" – tā ir filma, kuras stāsts noris par nenoteiktā (bet reizē arī biedējoši reālistiskā) nākotnē Amerikas Savienotajās Valstīs. Filmā redzam ASV, kur jau trešo termiņu valda diktatorisks prezidents un valsts ir sadalījusies vairākās naidīgās nometnēs – rit otrais pilsoņu karš. Notikumus skatītājs vēro, sekojot līdzi grupai žurnālistu, kuri cenšas nokļūt Vašingtonā, lai intervētu prezidentu. Galvenajās lomās redzam aktrisi Kirstenu Denstu, arī nesen skatāmajā biogrāfiskajā drāmā "Priscilla" (par Elvisa Preslija dzīvesbiedri Priscillu) titullomu nospēlējušo jauno aktrisi Keiliju Speiniju.
ASV mediju apskatnieki jau paspējuši publiski paust bažas par to, cik filmas režisora Aleksa Gārlenda radītā drūmā vīzija par valsts nākotni ir biedējoši reālistiska – īpaši laikā, kad uz prezidenta amatu trešo reizi kandidē Donalds Tramps.
Filmas veidotājs Alekss Gārlends – režisors, scenārists un rakstnieks – ir spožs psiholoģisko drāmu un trilleru autors. Viņš atpazīstamību iemantoja ar savu 1996. gada romānu "Pludmale" (ko populārajā kultūrā iecementēja Denija Boila tāda paša nosaukuma (un apšaubāmas kvalitātes) piedzīvojumu filma ar Leonardo Di Kaprio galvenajā lomā. Gārlenda režisēto filmu unikalitāte ir tā, ka viņš nereti distopiju vai šausmas ļoti pietuvina realitātei – lielisks piemērs šim ir gan viņa 2014. gada zinātniskās fantastikas drāma "Ex Machina", gan arī "Pilsoņu karš".
"Dzelzs tvēriens" ("The Iron Claw")
Laba kino stāstniecība spēj ieinteresēt pat par tēmām, kas ikdienā ir ārpus mūsu interešu loka. Piemērs tam ir režisora Šona Derkina biogrāfiskā sporta drāma "Dzelzs satvēriens". Filma vēsta par ASV reslinga ģimeni – Fon Erihiem. Stāsts lielā mērā norisinās aizvadītā gadsimta 70. un 80. gados, un tajā ar saviem nepiepildītajiem sapņiem apsēsts tēvs nesaudzīgi sasniegumos dzen savus dēlus. Šajā patiesu notikumu iedvesmotajā stāstā saredzami arī Bībeles motīvi – par tuvākā upurēšanu (šķietami) cēla mērķa vārdā.
Filma būs interesanta arī aktieru darba perspektīvas – apbrīnojami vērot, kādām ķermeņa transformācijām sevi pakļauj aktieri, lai iejustos lomās. Te redzam aktierus Zaku Efronu, Harisu Dikinsonu un Džeremiju Alenu Vaitu reslinga cīkstoņu veidolā.
Kinoteātros no 19. aprīļa.
