Rīkotāji pieļauj – tas tāpēc, ka tieši Vidzemē savulaik dzimusi latviešu dziesmu svētku tradīcija. Taču daudz neatpaliek arī citi reģioni. No Zemgales piedalīsies 246 kolektīvi, no Latgales – 243, bet no Kurzemes – 230. Vēl gandrīz septiņi simti kolektīvu svētkos piedalīsies no Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona.
“Vidzemes pusē ir arī ļoti aktīvi pūtēju orķestri – svētkos to būs 18, kas ir gandrīz tikpat daudz kā Rīgā un visā Pierīgā,” stāsta Dziesmu svētku rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva. “Vēl kas ir ļoti interesanti – skatoties šā gada deju skašu kvantitatīvos rādītājus, var redzēt, ka visstraujākais deju kolektīvu skaita pieaugums ir tieši Vidzemē – gan Alūksnes pusē, gan Gulbenes pusē. Nav tā, ka tikai Valmierā un Cēsīs, kas ir aktīvākās pilsētas šajā reģionā. Jautāju nozares ekspertei, ar ko tas varētu būt saistīts. Visticamāk, tās ir lielās un dziļās tradīcijas, kas šajos reģionos ir un nekad nav pārtrūkušas. (..) Bet, protams, visam pamatā ir cilvēciskais faktors - kur ir darbīgs cilvēks, tur ir dzīvība."
Latvijas Nacionālā kultūras centra sniegtie dati liecina, ka no Vidzemes Dziesmu svētkos šogad piedalās 262 kolektīvi, no Latgales – 243, no Kurzemes – 230, Zemgales – 246 kolektīvi. No Rīgas svētkos piedalīsies 326 kolektīvi, no Rīgas plānošanas reģiona – 342.
Pašvaldības-rekordistes deju kolektīvu skaita ziņā ir Rīga (91), Sigulda (43), Madona (38), Rīgas plānošanas reģions (32), Ogre (31), Bauska (29), Cēsis (29), Valmiera (28), Liepāja (27) un Tukums (27).
Koklētāju kolektīvi visvairāk pārstāvēti no Rīgas/Pierīgas (35), Vidzemes (11), Zemgales (4), Latgales (4), vismazāk – no Kurzemes (2).
Visvairāk pūtēju orķestru kolektīvu Dziesmu svētkos sabrauks no Vidzemes –18. Statistiski nākamajā vietā ierindojas Rīga ar 16 kolektīviem, tālāk Latgale – 11, Zemgale – 10 un Kurzeme – 8 kolektīvi.
