Pirmo reizi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturē notiks garīgās mūzikas koncerts - 5.jūlijā Svētā Pētera baznīcā skanēs koncertprogramma "Lūgšana Latvijai", kurā piedalīsies kori no vispārizglītojošajām skolām un mūzikas skolām, simfoniskais orķestris, instrumentālisti un solisti. Programmā iekļautas Latvijā dzīvojošo tautu garīgās dziesmas, kuras speciāli šim koncertam aranžējuši latviešu mūsdienu komponisti Raimonds Pauls, Rihards Zaļupe, Kaspars Zemītis, Jānis Lūsēns, Valts Pūce, Raimonds Tiguls, Jēkabs Jančevskis, Kārlis Lācis, Laura Jēkabsone, Jānis Aišpurs, Jevgeņijs Ustinskovs un Rihards Dubra.
"Koncerts iecerēts kā savdabīgs muzikāls uzvedums, kurā apvienosies Latvijā dzīvojošu tautību kultūras un vērtības. Koncerts būs kā Noasa šķirsts - mūzikā skanēs vārdi, kas katrā valodā skan citādāk, bet to jēga saprotama ikvienam. Tie, kopā likti, veido stiprus balstus, kas ļauj Noasa šķirstam peldēt pretim mieram un savstarpējai sapratnei. Dažādu tautu garīgās mūzikas apdarēm īpašu kolorītu piešķirs arī katrai tautai raksturīgie mūzikas instrumenti - kokle, balalaika, akordeons," stāsta viens no koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem Ēriks Ešenvalds. Kopā ar viņu koncertu veido arī Māris Sirmais un režisore Margo Zālīte.
Īpašā lielkoncertā pirmo reizi pulcēsies arī vairāk nekā 200 kokļu ansambļu dalībnieki - 10.jūlijā Lielajā ģildē notiks kokļu mūzikas koncerts "Mana skārienjūtīgā kokle". "Mūsdienās bērni meistarīgi darbojas ar skārienjūtīgām ierīcēm - telefoniem, datoriem, bet daudzi tikpat meistarīgi spēj ar savu pieskārienu ievibrēt instrumentu stīgas un mūsu sirdis. Koncertā, kurā atklāsim vārda "kokle" burtus, varēs iepazīt kokli visplašākajā izteiksmes līdzekļu spektrā - no entokokles līdz akadēmiskajai, no tautas dziesmai līdz laikmetīgai mūzikai. Koncerta programmā iekļautas arī pašu koncerta dalībnieku aptaujās noskaidrotās populārāko dziesmu apdares no "Prāta vētras", "Metallica" un citu grupu repertuāra. Koncerta noslēgumā skanēs Valta Pūces darba pirmatskaņojums, kurā muzicēs visi notikuma dalībnieki," stāsta koncerta mākslinieciskā vadītāja Kristīne Ojala.
Pirmo reizi notiks arī mūsdienu dejas lielkoncerts - 7.jūlijā izstāžu centrā "Ķīpsala" notiks koncerts "Te mēs es@m", kura mākslinieciskā vadītāja ir Edīte Ābeltiņa, režisors Valters Sīls un scenogrāfe Ieva Kauliņa. "Šis koncerts zināmā mērā ir eksperiments. Ja līdz šim mūsdienu deja svētkos tika pārstāvēta koncertā, kurā katrs kolektīvs izpilda savu deju, tad šoreiz visi kolektīvi vienosies dejas uzvedumā. Koncertā būs iespēja novērtēt mūsdienu dejas dažādību un to unikālo kultūras pasauli, kurā darbojas daudzi bērni. Mēģināsim apvienot arī mūsdienu tehnoloģijas un deju - uz skatuves bērni darbosies gan ar telefoniem, gan planšetēm," stāsta režisors Valters Sīlis. Uzvedumam speciālu mūziku ir uzrakstījusi grupa "Instrumenti", kas arī paši muzicēs koncertos.
Pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskais vadītājs Haralds Bārzdiņš īpaši akcentē pūšamo instrumentu orķestru renesansi skolu jaunatnes vidū, kā arī kolektīvu snieguma augsto kvalitāti: "Orķestri ir lieliskā formā visās instrumentu grupās. Mūsu kaimiņvalstu kolēģi ar skaudību atzīmē mūsu orķestru kvantitāti un kvalitāti, kā arī strauji progresējošo defilē kustību. Koncertā Ķīpsalā 9.jūlijā orķestri nemuzicēs ierastā veidā ar pultīm - mēs būsim kustībā, centīsimies apvienot horeogrāfisko zīmējumu ar meistarīgu muzicēšanas kvalitāti."
Arī deju lielkoncertā "Līdz varavīksnei tikt", kas notiks Daugavas stadionā 9., 10. un 11.jūlijā, gaidāmas novitātes. "Koncerts ir veidots kā stāsts par mazu meiteni Artu, kura grib nokļūt līdz varavīsknei - kopā ar meitenes piedzīvojumiem izdzīvosim viņas augšanu un sapņus. Pirmo reizi koncerta struktūru papildinās īpaši veidotas horeogrāfiskās ainas. Dejotāji ne tikai dejos, bet arī dziedās," stāsta viena no koncerta mākslinieciskajām vadītājām Indra Ozoliņa. Koncertā piedalīsies 18 339 dejotāji, no kuriem 1400 piedalīsies horeogrāfiskajās ainās. Koncerta radošajā grupā darbojas mākslinieciskie vadītāji Indra Ozoliņa, Inga Pulmane, Agris Daņiļevičs (horeogrāfisku ainu autors), kā arī ežisore Inga Cipe un scenogrāfs Reinis Suhanovs.
Noslēguma koncertu "Manā dziesmā tu", kas notiks Mežaparka Lielajā estrādē 11. un 12.jūlijā, veido mākslinieciskie vadītāji Gints Ceplinieks un Edgars Vītols, režisore Mirdza Zīvere, scenogrāfi Jānis un Maija Jansoni. Noslēguma koncertā dziedās 13 tūkstoši jauno koristu, piedalīsies arī 500 dejotāju, 900 pūtēju orķestru dalībnieku, 800 folkloras kopu dziedātāju, kā arī jauniešu iemīļoti solisti, kuru vārdi gan vēl netiek atklāti.
"Noslēguma koncerts Mežaparkā ir latvietības un patriotisma lādiņš. Te satiksies visas svētku tradīcijai tik būtiskās nozares - dziesma, deja, folklora un pūtēju orķestru muzicēšana. Koncertā izskanēs Valta Pūces, Ērika Ešenvalda, Kārļa Lāča, Andra Sējāna un Raimonda Paula darbu pirmatskaņojumi," norāda koncerta mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Gints Ceplinieks.
Nepilnu mēnesi pirms XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sākuma pieejamas biļetes vairs tikai uz tautas mūzikas koncertu 8.jūlijā koncertzālē „Rīga”, folkloras konkursu uzvarētāju koncertu Mūzikas akadēmijā un pūtēju orķestru koncertu 9.jūlijā Ķīpsalā, kā arī noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu 11.jūlijā Mežaparkā.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6. līdz 12.jūlijam, tajos piedalīsies ap 37 890 dalībnieku.
