Rīgas Jūgendstila muzeja direktore Agrita Tipāne stāsta, ka ekspozīcijas telpas iekārtotas pagrabā, kas kādreiz sastāvēja no maziem bunkurīšiem, te bijusi pat bumbu patvertne, kurtuve. Oficiāli ekspozīcijas telpa tiks atklāta septembra beigās, bet jau tagad te iekārtota un no 13. augusta līdz 30. oktobrim būs skatāma neparasta izstāde − “Tērps kā mākslas darbs no jūgendstila līdz mūsdienām”. Tajā apskatāmie dāmu tērpi uzskatāmi par masu modes antitēzi. Katrs no tiem ir gan mākslas darbs, gan arī apģērbs. To autori ir Irina fon Šlipe, Minhenes modes nama “Irina v. Schlippe Moden” dibinātāja, un viņas dēls, slavenais dizaineris un vairāku Eiropas teātru tērpu mākslinieks Andrejs fon Šlipe. Kolekcija radīta, iedvesmojoties no jūgendstila dabas formām, ziediem un augiem, kā arī austrumu elementiem, liektām līnijām un arhitektoniskām struktūrām.
“Šodienas steidzīgajā dzīves stilā trūkst elegances un izsmalcinātības,” saka tērpu autors Andrejs. “Mani iedvesmoja jūgendstils, jo tas ir ļoti holistisks mākslas stils, kas aptver arhitektūru, grafisko un dekoratīvo dizainu, tajā skaitā juvelierizstrādājumus, mēbeles un tekstilijas. Māksla ir kļuvusi par dzīves stilu – par reālu dzīves stilu. Kolekcija ir mēģinājums atdzīvināt šo sajūtu, apvienojot mākslu ar modi.”
1982. gadā Irinai fon Šlipei radās ideja savā pirmajā apģērbu kolekcijā izmantot apgleznotu zīdu. “Tas ir ļoti gluds, dabiski elegants un izceļošs materiāls un atgādina manu personīgo stilu. Apģērba modeļi tika veidoti neatkarīgai, spēcīgai un izsmalcinātai sievietei, kas, ienākot telpā, nebaidās izcelties,” smaidot saka modes māksliniece. Tērpu dizainers un kostīmu mākslinieks Andrejs fon Šlipe stāsta, ka skices veido katram tērpam un ievij tajās jūgendstila motīvus.
“Mēs esam ļoti laimīgi, ka šodien varam atklāt savu “valkājamās mākslas” izstādi muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” - ēkā, kur dzimis mans tēvs. Šķiet, ka mūsu darinātie apģērba modeļi ir atgriezušies savā dabiskajā vidē. Ceram, ka apmeklētāji jutīs šo saikni un priecāsies par izstādi,” saka Irinas kundze, kura sarunu uzsāk latviski, bet piebilst, ka valodu aizmirsusi, jo latviski runājusi tikai līdz astoņu gadu vecumam. Viņas vectēvs, kurš dzīvojis šajā namā, bijis radinieks ēkas arhitektam Konstantīnam Pēkšēnam.
“Ir sajūta, ka noslēdzam loku gan tematiski, gan arī personīgi – tā ir atgriešanās mājās daudzās nozīmēs,” atzīst mākslinieki.
Alberta iela Rīgas svētku laikā būs dzīvības pilna - te norisināsies tradicionālais pasākums “Pirms 100 gadiem Albert’ ielā”, kas ļaus uzburt noskaņu, kas Rīgā valdīja pirms 100 gadiem.
