Līdzīgi kā šobrīd, arī pagājušā gadsimta 60. gados cilvēki piedzīvoja milzīgu tehnoloģisku izrāvienu, un tas ļoti tieši tolaik atspoguļojās arī modes pasaulē. Parādījās jauni audumi, jauni silueti un jauna tematika. Par vienu no vadmotīviem kļuva kosmosa un futūrisma tēma, kam tai pašā laikā līdzās pastāvēja hipiju bohēmiskais šiks.
No modes nekur nepazuda elegance un greznība, taču kā pretstats tam parādījās mini svārki, kas bija 60. gadu jauno sieviešu emancipācijas simbols. Un jaunu cilvēku šajā laikā bija ļoti daudz, kas bija rezultāts pēckara dzimstības pieaugumam, tā saucamajam "baby boom". Par atšķirīgu tendenču līdzāspastāvēšanu tā laika modē ļoti uzskatāmi vēsta jau pirmā izstādes vitrīna, kurā redzami divi dzeltenas krāsu gammas tērpi.
Modes muzeja speciāliste Agrita Grīnvalde ieskicē izstādē aptverto laiku: "Ja mēs skatāmies uz 60. gadiem, tad visas tās interesantākās lietas notiek tieši saistībā ar jauniešu kultūru. Tā ir, piemēram, arī mūzika – iedomājamies "Bītlus". Un tieši tāpat arī modē. Mini svārki – kā viens no tādiem galvenajiem 60. gadu simboliem. Un šajā vitrīnā var ļoti labi redzēt – tātad, grezna, gara, maksi vakarkleita, zīds, izšuvumi. Un blakus absolūti tāds askētisks space age jeb kosmosa ēras stilā ieturēts mini svārku un vestes ansamblis, kas tapis slavenā franču dizainera Andrē Kurēža modes namā. Un šie divi vienā krāsu gammā ieturētie, bet tik ļoti atšķirīgie tērpi arī iezīmē tās tikpat atšķirīgās, pretrunīgās tendences, kas notiek sabiedrībā."
Pirmā zāle izstādē lielākoties atvēlēta tieši tā sauktajai kosmosa ēras modei. Galvenā iezīme tērpos ir ģeometriski risinājumi un krāsu kontrasti, kā arī trapeces jeb A siluets, jo īsās kleitiņas uz leju ir nedaudz paplatinātas.
"Tā dizaineru ideja bija tāda: ja jau cilvēks lido kosmosā, mēs esam nonākuši nākotnē, un šī nākotne prasa no mums arī jaunu modi, jaunu apģērbu.
Apģērbu, ko ir ērti mazgāt, tātad parādās sintētika. Apģērbu, kurā ir ērti kustēties. Un dažādi šie tehnoloģiskie risinājumi cits citu ietekmē. Pieņemsim, zeķubikšu parādīšanās arī savā ziņā dara iespējamu mini parādīšanos, jo gluži vienkārši zeķturis un zeķes ar mini nekādā veidā neiet kopā," skaidro Grīnvalde.
Otrā zāle izstādē veltīta pārskatam par ļoti dažādajām 60. gadu tendencēm. To ievada Pako Rabanes tops futūrisma stilā, veidots no plastmasas diskiem un metāla detaļām, kas atgādina modernu bruņu kreklu.
Ļoti interesants eksponāts ir apdrukāta tā sauktā papīra kleita. Agrita Grīnvalde precizē: "Patiesībā tas nav īsts papīrs, jo izejmateriāli ir celuloze un neilons. Bet stāsts ir tāds, ka 60. gados kāds papīra izstrādājumu ražotājs kā tādu joku reklāmas kampaņā piedāvāja šādas papīra kleitiņas. Ar domu, ka tās var uzvilkt burtiski pāris reižu, bet pēc tam vienkārši izmest. Un, ja mēs raugāmies uz to, kas šobrīd notiek modē, un uz ārkārtīgi ietekmīgo tā saucamās masu modes invāziju, kas ir pārņēmusi kā tāda sērga mūsu veikalus un kur arī bieži vien tā kvalitāte ir tāda, ka vairāk par pāris reizēm dažreiz nemaz negribas vilkt, mēs redzam, no kurienes šī ideja nāk. 60. gados viņi tātad jūsmoja par to, cik tas ir ātri, vienkārši, un tu uzreiz vari izmest. Tāds atkritumu kastes skaistums. Un tolaik neviens neaizdomājās, kas ar šīm kleitiņām notiks pēc tam, jo tur tomēr sastāvā ir arī neilons."
Izstādē redzēsim arī tolaik tik slavenā materiāla krimplēna kleitu krēma krāsā, kas radīta Latvijā, "Baltijas modēs", būs arī samta kleita ar ziedu izšuvumu un citi apģērbi hipiju stilā, kā arī ļoti greznas vakarkleitas no zīda, brokāta un citiem smalkiem materiāliem, izšūtas ar pērlītēm un akmentiņiem.
Kopumā izstādē eksponēti 46 tērpi, un tā Modes muzejā apskatāma, sākot ar 18. februāri.
