Aptaujas ietvaros respondentiem bija jāatbild uz jautājumu, vai, ņemot vērā kara gaitu Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma 2022. gadā un izskanējušās versijas par tā iznākumu – Ukrainas teritorijas atjaunošana 2014. gada robežās (tātad pirms Krimas okupācijas – red.) vai kāds kompromiss, 49,4% aptaujāto atbildēja, ka, viņuprāt, vēlamais iznākums ir visas Ukrainas teritorijas atbrīvošana no Krievijas armijas. Savukārt 34,3% respondentu pauda atbalstu kompromisiem, pat ja tie nozīmētu konflikta "iesaldēšanu" un Ukrainas teritorijas "pārdali". 16,3% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Kompromisiem, piemēram, konflikta "iesaldēšanai" un Ukrainas teritorijas pārdalei atbalstu lielākoties pauduši respondenti bez Latvijas pilsonības – šajā grupā tā atbildēja 68% aptaujāto. To respondentu vidū, kuri ģimenē sarunājas krieviski, šādas versijas atbalstītāju īpatsvars sasniedz 60%. Arī 49% no respondentiem Latgalē izvēlējās šo atbildi. Pēc vecuma sadalījuma uz kompromisa atbalstīšanu vairāk sliecas cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Savukārt jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem iestājas par pilnīgu Ukrainas atbrīvošanu, šo par vēlamo risinājumu atzinuši 72% respondentu šajā vecuma grupā.
Par visas Ukrainas teritorijas atbrīvošanu iestājas cilvēki ar augstiem ienākumiem (69%) un tie, kuru ģimenes valoda ir latviešu (68%), liels procents šo atbildi izvēlējušies no respondentiem Vidzemes reģionā (66%).
Laika posmā no 17. februāra līdz 19. februārim aptaujā piedalījās 1005 respondentu visā Latvijā.
