57 rakstām, 83 prātā jeb – pieci saskaitāmie, decembri gaidot
Dokumenti par jūnijā valdībā nolemto liecina, ka 140 miljonu eiro kopsummu veido piecas pozīcijas, no kurām tikai pirmajai – 57 miljoniem eiro – izpildes termiņš ir vistuvākajā laikā. Šo summu pārdala starp ministrijām saskaņā ar valdības lemto 13. jūlijā, kad valdības darba kārtībā bija arī izvērsti aprēķini, kādām vajadzībām tos izmantos – bērnu zobārstniecībai, kompensējamiem medikamentiem, izmeklējumiem un citām. Tikmēr pārējo summu piešķīrumi ir nākotnes formā, bet to struktūra un pamatojums rada ne vienu vien jautājumu, ciktāl saistībā ar tām ir pamats patosam par ekonomiju.
Lielākā no tām ir 30,8 miljoni eiro, kuras skaidrojums Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā jūnijā aprobežojās ar vienu teikumu: "Līdz gada beigām jāturpina sekot līdzi budžeta izpildei, visus turpmākos ietaupījumus (prognozējami 30,8 milj. eiro apmērā) novirzot veselības nozares vajadzībām". Uz raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumu – kā konkrēti šī prognoze aprēķināta – Finanšu ministrija neatbildējusi neko precizējošu, lietojot tikai vispārīgo jēdzienu, ka tā ir "indikatīva". Kā šī summa varētu sadalīties starp dažādu nozaru programmām, atbildes nav.
21,3 miljoni eiro, kuru piešķiršanai termiņš noteikts vien decembrī, atšifrējums ir "apropriācijas palielināšana", to paredzot veselības nozares kapitālsabiedrību pamatkapitālu palielināšanai. Šie līdzekļi ir specifisks potenciālais papildu finansējums budžeta sadaļā neparedzētiem gadījumiem, kam ir īpašs statuss likumā par budžeta un finanšu vadību – ārkārtas situāciju novēršanai. Lai kā liktos, ka šādam jēdzienam atbilst kas līdzīgs Covid-19 pandēmijai, imigrantu krīzei Baltkrievijas pierobežā vai plūdiem Jēkabpilī, šoreiz tam līdzinieks ir slimnīcu pamatkapitāli. Kas būtiski, likums nosaka, ka šāds papildu finansējums nedrīkst pārsniegt 0,05% no iekšzemes kopprodukta prognozes. 21,3 eiro miljoni ir viss šis apjoms, kas nozīmē, ka nekam citam ārkārtējam šī rezerve vairs neatliek.
20 miljonu eiro resurss ir LNG jeb "līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – tradicionālais budžeta resurss visdažādākajām neplānotajām vajadzībām. Pavasarī pieņemtajā valsts budžetā 2023. gadam kopumā tiem bija plānoti nedaudz vairāk kā 80 miljoni, tātad šī pārdale veselības nozarei kopsummu samazina par ceturtdaļu. Vai šāds plānojums nedraud ar atteikumiem citu nozaru prasījumiem otrajā pusgadā – to pagaidām var tikai minēt. "Valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem" – tāds līdzās katastrofu un citiem gadījumiem ir viens no kritērijiem šīs naudas piešķiršanai.
Un visbeidzot, pozīcija 10,9 miljoni eiro – pārskaitījumi veselības pakalpojumu apmaksai no aizsardzības resora. Jautājums par to, vai papildus šādu summu Latvijas kopējā vai "civilistu" veselības aprūpe saņems no valsts aizsardzības budžeta, prasa atsevišķu nodaļu šajā stāstā.
"Jaunie vecie" miljoni, ko armija maksāja jau līdz šim
Jūnijā uz valdības sēdi iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, pamatojot 10,9 miljonu eiro finansējumu, teikts: "Aizsardzības ministrija investē savus līdzekļus veselības aprūpes nodrošināšanai, kas ietver Nacionālo bruņoto spēku veselības aprūpi, ar Jaunsardzes pasākumiem saistītos medicīnas izdevumus, finansējumu mediķu atlīdzībai un medicīnas preču iegādei aizsardzības nozares medicīnas spēju stiprināšanai, kā arī atbalstu Rīgas Stradiņa universitātei Militārās medicīnas ievadkursa uzsākšanai".
Vārds "investē" rada piesardzību, jo parasti ar investīcijām domāti ilgtermiņa ieguldījumi. "Kas notiek Latvijā?" iesaistītajiem resoriem jautāja, kā šis saprotams.
Par veselības aprūpi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) un Jaunsardzē minstrijas pārstāvis Roberts Skraučs skaidroja, ka NBS ir noslēgti ārpakalpojuma līgumi ar ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Tātad NBS karavīrus ārstē civilajā veselības sistēmā. Starp Jaunsardzes centru un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ir noslēgts līgums par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, kā arī Jaunsardzes centrs slēdz līgumus ar ārstniecības personām uz Jaunsardzes centra nometņu norises laiku par medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Skraučs skaidroja, ka NBS nav atsevišķas budžeta programmas medicīnas spēju stiprināšanai un nauda tam nāk no kopējā bruņoto spēku budžeta.
Savukārt atbildot par atbalstu Rīgas Stradiņa universitātei Militārās medicīnas ievadkursa uzsākšanai, Skraučs skaidroja, ka starp Aizsardzības ministriju (AM) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) 2015. gadā tika noslēgts līgums par "sadarbību izglītībā, zinātnē un tehnoloģijās, kur ir ietverts sadarbības virziens militārās medicīnas specifikā un NATO standartos balstītu mācību programmu izstrādē un īstenošanā ārstniecības personām." Līguma mērķis ir paaugstināt civilo ārstniecības personu zināšanas un prasmes militārās medicīnas jomā. Šobrīd kopā ar RSU notiek darbs pie detalizēta sadarbības veida izstrādes. Plānots, ka aizsardzības nozare atbalstīs RSU ar ekipējuma iegādi, lai profesionālās studiju programmas "Medicīna" 4. kursā studējošajiem būtu iespējams apgūt militārās medicīnas ievadkursu.
Spriežot pēc šīm atbildēm, 10,9 miljoni eiro nebūs jauna jeb papildu nauda Latvijas veselības aprūpes sistēmā, bet faktiski turpināsies līdzšinējā darbība, tikai to pārdēvējot – kas pēc būtības ir fikcija. "Kas notiek Latvijā?" jau kopš jūnija beigām arī Veselības ministrijai taujāja, vai 10,9 miljoni eiro faktisko nozīmēs reālu finansējuma palielinājumu. Vispirms ilgāku laiku nekādas atbildes nebija vispār, un arī vēlāk tieša atbilde netika sniegta, pēc atkārtotiem jautājumiem sekoja vien atsauce uz Finanšu ministrijas ziņojumā rakstīto – Veselības ministrijas pārstāve Barbara Ālīte rakstiski atbildēja, ka aizsardzības resors šo naudu investēs savā sektorā veselības pakalpojumiem. Līdz ar to jāsecina, ka par veselības nozari atbildīgā ministrija nenoliedz, ka šī nauda reāli nav veselības aprūpes finansējuma palielinājums.
Rezultāts uzdevumam, kam nebija konkrēta mērķa
Epopeja par papildu naudu veselības aprūpei sākas jau šāgada 28. februārī, kad Ministru kabineta sēdē skatīja priekšlikumus valsts budžeta likumam uz otro lasījumu. Toreiz Ministru prezidents veselības ministres Līgas Meņģelsones norādes par veselības aprūpes nozares vajadzībām apsauca, prasot reformas, tomēr sēdes protokolā tika piefiksēts, ka "2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos izdevumu ekonomiju prioritāri novirza valdības deklarācijā minēto prioritāšu finansēšanai atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam."
To, kas šīs par valdības deklarācijā minētām prioritātēm, premjers "precizēja" trīs nedēļas vēlāk, ar rezolūciju uzdodot nozaru ministrijām "līdz 2023. gada 26. maijam sagatavot informāciju par 2023. gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju, par iepriekšējo izdevumu pārskatīšanā doto uzdevumu izpildi, kas rada līdzekļu ekonomiju 2023. gadā un turpmākos gados, kā arī pārskatīt piešķirto finansējumu 2023. gadā, lai nodrošinātu veselības un izglītības nozarēm nepieciešamo finansējumu".
Kā redzams, konkrēti mērķi jeb summas, kas būtu jāieekonomē par labu izglītībai un veselībai, šajā rezolūcijā nav minēti. Vairākas summas – 140 miljoni un 164,5 miljoni – izskanēja turpmākajos mēnešos Veselības ministrijas aprēķinos un mediķu protestos. Konkrētas summas nebija arī vēstulē, kuru nozaru ministrijām šā gada 3. aprīlī nosūtījis finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") – tajā, atsaucoties uz jau minēto premjera rezolūciju, nozaru ministrijas aicinātas līdz 26. maijam aizpildīt vēstulei pievienotu Excel failu, kā arī informētas, ka pēc tam, kad Finanšu ministrija būs apkopojusi tai iesniegto informāciju, notiks Ašeradena un nozaru ministru individuālas sarunas, lai pārrunātu iesniegto informāciju.
Ašeradena ierosinājums – 66 miljoni, tostarp 5% precēm un pakalpojumiem
Pēc pāris mēnešiem izglītība vairs nebija starp divām "izredzētajām" nozarēm, kuru finansēšanai jāpārdala nauda no citiem resoriem. Valdība atsevišķi lēma pedagogu atalgojuma nodrošināšanai izmantot augšminētos plaši izmantotos līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Savukārt finanšu ministrs 22. maijā, nesagaidot Kariņa rezolūcijā minēto termiņu, nozaru ministriem sūtījis jau nākamo vēstuli. Šoreiz tajā piesaukta tikai veselības aprūpe un, atgādinot gaidāmās individuālās sarunas un iespēju piedāvāt savu redzējumu par samazināmām summām, finanšu ministrs jau piedāvājis finanšu resora redzējumu, kādā apjomā un kur katras ministrijas budžetā meklētu naudas resursus pārdalei.
Finanšu ministrija raidījumam "Kas notiek Latvijā?" izsniedza visas šīs vēstules. Visām ministrijām, izņemot Veselības un Aizsardzības ministriju, tajās ierosināts par 5% samazināt summu, kas šogad paredzēta preču un pakalpojumu iegādei. Savukārt lielākajai daļai, bet ne Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Ārlietu ministrijām, ļoti atšķirīgos apjomos rosināts vēl papildus samazināt izdevumus konkrētām programmām un pasākumiem.
Kopumā Finanšu ministrijas rosinātais ir tālu no 140 miljoniem, bet pārsniedz 57 miljonus – kopsumma ir mazliet virs 66 miljoniem eiro, tostarp 18,5 miljoni eiro, visiem samazinot savos budžetos izdevumus precēm un pakalpojumiem par 5%. Taču starp Ašeradena maija vēstulēs rosināto un to, kas nolemts valdībā 20. jūnijā, ir būtiskas atšķirības. To sīkāk iztirzāsim nākamajā rakstā.
