Smiltsērkšķus Maija Simanoviča un viņas dzīvesbiedrs Raimonds iestādīja laikā, kad Latvijā šis augs ieguva īpašu popularitāti – 2009. gadā. Arī cena bijusi laba. Stādījumi sāka ražot pēc četriem gadiem, atceras Maija, tad arī radusies doma neaprobežoties tikai ar audzēšanu vien:
„Tajā gadā bija ogu pārpilnība. Mums tika uzstādīti tādi nosacījumi, kas bija ļoti neizdevīgi. Tad jau labāk bija atstāt ogas kokā. Mūsu paziņas, nu jau draugi, ieteica [kaut ko] ražot pašiem.”
Smiltsērkšķu pārstrāde tagad jau rit pilnā sparā, ražojot vairāku produktus, stāsta Maija. Tiek garavots sīrups un vēl citi vērtīgi produkti, piemēram, tas, kas paliek pāri no sulu spiešanas (ko mēdz saukt par izspiedām), tiek likts lietā dažādos veidos.
„No smiltsērkšķu izspiedām mēs ražojam eļļu. Otrs produkts, kuru mēs piedāvājam, ir maltas smiltsērkšķu izspiedas, ko var pievienot jogurtam vai kefīram, kas ir labs šķiedrvielu avots. Tās ir skābas, bet tā jau ir gaumes lieta,” atklāj Maija.
Vēl vien interesants produkts ir smiltsērkšķu sinepes: „Mēs ražojam produktus pēc pieprasījuma. Ir neliels daudzums, kas mums ir uzreiz tirdzniecībai. Lai produkts būtu svaigs, jo mēs nepievienojam konservantus, produkts ir dabīgs, tāpēc to ilgi nevar glabāt.''
Mainoties līdzi pieprasījumam un meklējot radošus risinājumus, no citām ogām top arī pastilas - saldi, koši un uzturvērtībām bagāti kārumi. „Ogas tiek sasmalcinātas, tām pievienots cukurs un tiek dehidrētas 40 grādos, kas ļauj maksimāli saglabāt uzturvērtību. Zinu, ka šādu temperatūru iecienījuši arī svaigēdāji,” stāsta Maija.
Mājražotāja aktīvi iesaistās arī kooperatīvā „Kuldīgas labumi”, kur apvienojušies daudzi mājražotāji un zemnieki, jo tieši tā viņiem ir iespējas pārdot savu produkciju ne tikai izbraukuma tirdzniecībā. Maija Simanoviča orientējas uz vietējo Kurzemes tirgu. Katru gadu viņa sarūpē arī kādu jaunu produktu hercoga Jēkaba dižandelei, kas oktobrī notiek Kuldīgā. Kāds tas būs šogad, pagaidām ir noslēpums.
