“Latvijā divi visvairāk patērētie sieri ir “Krievijas siers” un “Holandes siers”. Krievijas siera pirmsākumi ir 60.gados bijušajā Padomju Savienībā, Ugličas rūpnīcā. Tur šo siera receptūru izdomāja, sāka ražot, un šis siers ļoti ātri aizgāja pa droši vien visām republikām, nonāca arī Latvijā. Otrs ļoti sen pazīstams siers, daudz, daudz senāk nekā “Krievijas siers”, ir “Holandes siers”, kurš nāk no Nīderlandes, Ziemeļholandes. Un tā nosaukums ir Edemas pilsētai par godu. “Holandes siers” ir “Edemas siera” dēls,” stāsta Siera kluba vadītāja Vanda Davidanova.
Tiek lēsts, ka “Edemas sieru” sāka ražot 15.gadsimta otrajā pusē. Tas ātri vien iekarojis pircēju sirdis, tādēļ gandrīz ikviena Eiropas valsts vēlējās ražot savu “Edemas siera” līdzinieku.
“Un tā arī 30.gadu sākumā “Holandes siers” nokļuva Latvijā, bet lielražošanā. Es arī runāju par “Krievijas sieru” – te ir runa par lielražošanu. Šie sieri mazās zemnieku saimniecībās netiek ražoti. Šos sierus ražo lielos daudzumos, bija laiks, kad šos abus sierus ražoja gandrīz katra rūpnīca,” stāsta Davidanova.
Sākotnēji Padomju Savienībā “Krievijas” un “Holandes” siera receptūra bija vienāda. Taču šobrīd tā vairs nav. “Šobrīd Latvijā nav obligāti standarti, kā tas bija agrāk. Šobrīd katrs uzņēmums izstrādā savus ražošanas tehnoloģiskos standartus. Iekārtas, izejvielas, izmantotie ieraugi, tehnoloģiskie procesi var mazliet atšķirties. Līdz ar to arī garšas un visas citas sensorās īpašības sieram var būt mazliet atšķirīgas,” skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas pārstāve Una Rubīna.
Tikmēr Siera kluba vadītāja zina stāstīt vairākas tradicionālas atšķirības šiem sieriem: “”Krievijas sieram” būtībā pēc senajiem laikiem, cik nu senajiem, ir 50% tauki, un “Holandes” – 45%. Ir mēģināts ražot ar mazāku tauku daudzumu, lai pircējam būtu izvēle. Nogatavināšanas laiks abiem ir vienāds – kādreiz trīs mēnešus turēja, tagad ir divi, divarpus. Jo ilgāk siers gatavojas, jo siers kļūst pikantāks.”
“Krievijas siers” ir maigāks, savukārt “Holandes siers” pikantāks un ar lielāku sāls daudzumu. Tas, kas ļauj atpazīt “Krievijas sieru” vizuāli, ir acojums jeb daudzie mazie caurumiņi. “Holandes sieram” to ir mazāk, bet caurumi lielāki un retāki.
Lai arī pēc līdzīgas receptūras gatavoti, sieri ar vienādu nosaukumu mēdz garšot visai atšķirīgi. “Nereti gadās sūdzības, ka siers vai nu nav nogatavināts, vai kas tam par vainu. Nopērk produktu ar noteiktu nosaukumu, un patērētājs nesagaida to, ko viņš bija cerējis. Ja tam nav tāda konsistence, kā viņš ir pieradis, rodas aizdomas, ka izmantoti augu tauki,” stāsta PVD pārstāve Rubīna. Šādi pārkāpumi gan netiek konstatēti ļoti bieži.
