Katram dzīvniekam patversmē ir savs stāsts, kādu izmeta uz ielas, kādam saimnieks devās mūžībā un, dzirdot šos stāstus sirds sažņaudzas, mēs vēlamies, lai arī mums apkārt esošie nav vienaldzīgi - tā sākas vēstījums, ar kuru pie līdzcilvēkiem dažādos sociālajos tīklos un, uzrunājot klātienē, vērsās Špoģu vidusskolas 12.a klases skolnieces, kuras mācību projekta ietvaros nolēma izveidot neformālo grupu "Četras ķepas" un palīdzēt Augšdaugavas novada patversmei "Otrās mājas".
"Mūsu galvenais mērķis bija palīdzēt patversmē nonākušajiem dzīvniekiem, kā arī veicināt sabiedrību vairāk pievērsties mājdzīvnieku tēmai," pastāstīja neformālās grupas dalībniece Gunita Skutele. "Ka jābūt atbildīgiem par tiem, ko mēs pieradinām. Par to, ka nevar tā vienkārši izmest dzīvnieku ārā. Par tiem jābūt atbildīgiem. Tieši tāpēc izlēmām doties uz patversmi un palīdzēt tur nokļuvušajiem dzīvniekiem, jo ir ziema un auksti, un arī cenas visam ir ļoti kāpušas un patversmēm ir ļoti grūti ar to tikt galā."
Pievērsties tieši šai pamesto dzīvnieku tēmai meitenes pamudināja pašu novērojumi apkaimē, īpaši, kad iestājās ziema, atzina Vlada Martinkeviča un Loreta Zavadska, kuras iesaistījušās akcijā.
"Mūsu apkaimē, arī blakus skolai bieži ir pamesti kaķīši, kuri klīst, un to ir ļoti žēl," sacīja meitenes. "Man pašā ciemā ir ļoti daudz kaķu, un var redzēt, ka vecāka gada gājuma cilvēki cenšas tiem palīdzēt, tas nav pietiekami daudz un sūtīt uz patversmi, tas nav īsti labi, ņemot vērā mūsu ekonomisko situāciju un cenu kāpumu. Tāpēc nolēmām kaut palīdzēt tieši patversmei, kaut ar nelielu daļiņu."
Pirms valsts svētkiem piecās vietās Višķu un Kalupes pagastos un Augšdaugavas novada domē meitenes sāka šo labdarības akciju, kura vainagojās ar visai iespaidīgu pienesumu patversmei "Otrās mājas".
"Ap 170 kilogrami bija bez segām, tikai barība, apģērbs sunīšiem, jaciņas, siksniņas, kas nepieciešamas to pastaigām. Tās bija visādas nepieciešamas lietas dzīvniekiem un segas, kas šobrīd ir ļoti aktuāli, ir ziema, sunīšiem voljēri ir ārā, un tas ļoti noder," paveikto rezumēja akcijas dalībnieces.
Dzīvnieku patversme "Otrās mājas" atrodas Augšdaugavas novada pašā pierobežā Demenes pagastā.
Patversmei nav pastāvīga finansējuma no pašvaldības budžeta vai valsts, tādēļ tā ir neatkarīga organizācija, kur visa darbība balstās uz brīvprātīgo darbu un cilvēku atbalstu. Šobrīd patversmē mīt ap 30 dzīvnieciņu - suņu un kaķu. Protams, jebkura palīdzība nāk tikai par labu, tāpēc skola labprāt atbalstīja šo savu audzēkņu iniciatīvu, pastāstīja Špoģu vidusskolas sociālo zinību skolotājs un direktores vietnieks izglītības jomā Jānis Briška.
"Mums ir liels prieks par tādām jauniešu iniciatīvām, mēs arī paši iesaistījāmies, nesām visu dzīvniekiem nepieciešamo, sedziņas," teica Briška. "Jo redzam, ja bērniem tas ir svarīgi, tad arī mums tas ir svarīgi. Ja šī problēma ir tā, ko viņi ir izvirzījuši kā īpaši svarīgu, tad mums uz to arī jāstrādā. Jāakcentē, ka mēs to varam atrisināt kaut daļēji."
Jau apmeklējot dzīvnieku patversmi, jaunieši vislabāk arī redz, kas dzīvniekiem visvairāk ir nepieciešams un vajadzīgs, un uz ko, iesaistoties labdarības akcijās, nevienaldzīgajiem iedzīvotajiem ir jāliek akcents.
"Eļļa ir viens no produktiem, kas ir vajadzīgs. Suņi dzīvo voljēros ārā, ir mīnus grādi, un, lai ūdens tik ātri nesasaltu, tam pievieno eļļu. Arī barība vienmēr ir vajadzīga," paskaidroja Gunita Skutele.
Darot labu citam, gūsti pats, uzsvēra Špoģu vidusskolas 12.a klases skolnieces, neformālās grupas "Četras ķepas" aktīvistes, un process liek arī aizdomāties.
"Tās emocijas, kas lika aizdomāties par to, cik brīžiem šī pasaule ir nežēlīga, izmetot ārā dzīvnieciņu, atstājot to novārtā. Tas lika aizdomāties, kā labāk attiekties pret saviem dzīvniekiem, kā rūpēties," teica akcijas dalībnieces. "Un aicināt citus , jo noteikti ir daudz cilvēku, kuri to vēlētos, bet neaizdomājas, cik tas ir aktuāli. Viņiem šķiet, ko nu tur, nu skaidrs, viens kāds kaķītis ārā, nu nekas. Bet īstenībā ir ļoti daudz dzīvnieku, kuriem ir vajadzīga palīdzība."
Šiem dzīvniekiem palīdzīgu roku var sniegt tikai cilvēki, un vislabāk - uzņemoties atbildību par tiem, kas pieradināti.
