Smilšu krupi var atpazīt pēc tam raksturīgās šaurās, dzeltenīgās svītras, kas stiepjas pāri tā mugurai. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas tūrisma un izglītības eksperts Andris Soms skaidro, ka smilšu krupim patīk smilšainas, grantainas teritorijas platības, turklāt nevis dziļi apslēptas zem koku saknēm, bet atklātas.
“Dabiskā vidē viņus visbiežāk var sastapt jūras krastā, smilšainās pludmalēs vai arī tādās vietās, kur ir atklāti grantaini krasti, piemēram, dažreiz upju krastos. Šis krupis savu dienas laiku vasarā pavada paslēpies zem akmeņiem, lai nebūtu karsti un lai ienaidnieki viņu nevarētu noķert, bet, iestājoties mijkrēslim, viņš dodas barības meklējumos," stāsta Soms, uzsverot, ka smilšu krupim svarīgs ir seklas ūdens tilpes tuvums.
Kā skaidro DAP vecākais referents īpašumu apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis, krupis Salacgrīvas novada dabas liegumā „Karateri” dzīvo tāpēc, ka tur ir bijis karjers. Kopumā karjera platība ir 24 hektāri, taču smilšu krupja dzīvesvieta jeb vide, kurā tas jūtas vislabāk, ir līdz 10 hektāriem liela. Puse no visa karjera, diemžēl, jau ir neatgriezeniski aizaugusi. Kā norāda Rubenis, krupim īpaši piemērotas vietas ir kaudzes, kas veidojušās karjera rakšanas laikā, noņemot augsnes virskārtu. Tās ir piemērotas krupja ziemošanas vietas, jo var tajās ierakties līdz pat 2 metru dziļumam. Savukārt seklās lāmas krupim ir vajadzīgas kā siltas nārsta vietas.
Smilšu krupis Eiropā ir sastopams, sākot ar Portugāli un Spāniju areāla dienvidrietumos. Virzienā uz ziemeļiem tā areāla robeža sasniedz Dāniju un Zviedrijas dienvidus, bet austrumu virzienā Baltijas valstu, Baltkrievijas un Ukrainas rietumus. Uz Igaunijas pusi jau tas kļūst mazāk sastopams, jo tur smilšu krupim kļūst par aukstu.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
