„Bioloģiski vērtīgais zālājs atrodas zem ūdens. Tur vasarā ir purva mirtes, orhidejas, naktsvijoles, tagad visas ir zem ūdens,” stāsta Mednis.
Papes dabas parkam, kāds tas ir tagad ar govju un zirgu ganāmpulkiem, orhideju dabas takām un bioloģiski vērtīgām pļavām, ir vairāk nekā 20 gadus sena vēsture.
Ints Mednis atceras, ka Papē ieradies 2001. gadā, sākot strādāt Pasaules dabas fondā. Vēlāk pārcēlies no Rīgas uz dzīvi Liepājā, lai būtu tuvāk Papei.
“Latvijā, kā mēs atceramies, bija daudz lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, teritorijas aizauga ar krūmiem, ar mežu utt. Šī bija tā vieta, kur mēs sākām 1999. gadā ar domu – parādīt, ka Latvijā ir lielie zālēdāji – zirgi un govis, kas Latvijā vēsturiski ir dzīvojuši, viņi var veidot ainavu un radīt pievilcīgu vidi augiem, citiem dzīvniekiem, un arī cilvēkiem to būtu interesanti apskatīties,” stāsta Mednis.
Pagājušā gadā Papes dabas parku apmeklējuši vairāk nekā 3000 interesentu no dažādām pasaules valstīm.
Ints Mednis rāda tagad applūdušo pļavu, kur bijuši fotogrāfi no Vācijas. Pavasara pali ir sākušies, applūdinot arī parka laipu.
„Ezerā, kur ir tāds neliels puduris, var redzēt kreisā pusē krūmus, tur mums bija rudenī vācu fotogrāfiem slēpnis, kur viņi fotografēja migrējošās zosis un dzērves. Tie bija kādi 30 metri no ūdens. Tagad ūdens līmenis palielinājies pa 150 centimetriem. Niedru saliņa atpūsta ar vēju, atdalās no niedrāja.”
Pavasara pali palīdz attīrīt arī ezeru, stāsta Ints Mednis. Ziema, kas aizvadīta bez sniega, ir bijusi dzīvniekiem labvēlīga.
„Ir fantastiski, sala nav bijis, kur ūdens līmenis atkāpies, aug zaļa zāle, arī dzīvniekus mēs šogad nepiebarojām, tāpēc ka apstākļi bija labvēlīgi,” saka Mednis.
Sākumā Papes dabas parkā bijuši 40 hektāri, atceras Ints Mednis, bet tagad teritorija ir 10 reizes lielāka. Tie ir 426 hektāri ar savvaļas zirgu un govju ganībām.
Žogu garums sasniedz 18 kilometrus, uzturēšanas darbu te netrūkstot, tapšot arī jauns ekonamiņš, kur sagaidīt tūristus, zina teikt Ints Mednis. Tagad te sācies pavasaris.
„Ir atlidojušas meža zosis, kas pa pāriem jau dzīvojas pa ganībām, dzērves atlidojušas, dumpis, redzēju balto cielavu. Migrācija sākusies, ir labvēlīgi apstākļi. Agrie pavasara migranti ir klāt. Klimata izmaiņas ir jūtamas, putni vairs nelido tik tālu, ir barības bāze [tuvāk],” atzīst Mednis.
Papes ezera pļavas kļuva par pirmo vietu Latvijā, kur aizsāka dabisko ganīšanu.
Savvaļas zirgi un govis, kuri dzimuši Papē, tagad ganās vairākās vietās Latvijā - Ķemeru Nacionālajā parkā, Vītiņu pļavās Grobiņas novadā un citviet privātajos īpašumos.
