Lubānas pusē Nagļu dīķos zivkopji katru dienu seko līdzi skābekļa daudzumam ūdenī. Kā stāsta zivkopis Vitālijs Varganovs, tad mīnus 30 grādos ik pēc divām stundām tiek izsists ledus apkārt slūžām: "No rīta, pusdienā un vakarā, un naktī vajag iet. Naktī strādnieki atnāk, izdauza ledu. Viss atkarīgs no sala, bet jāstaigā, regulāri jāpārbauda, vai nav kādas zivis beigtas."
Dīķos ūdens līmenis pietuvinās normas līmenim. Iestājoties bargam salam, dīķus ir pārklājusi 20 centimetru bieza ledus kārta. Skābekļa daudzumu dīķos ietekmē vairāki faktori. "Veidojam caurteci, nāk ūdens no upes, kaļam ledu, skatāmies, lai skābeklis būtu, mērām temperatūru," stāsta zivkopis.
Dricānu pagasta iedzīvotājs Andris Struckis pēc bargajiem saliem janvāra otrajā pusē pirmo reizi iet apsekot savus pāris hektāru lielos dīķus. Pāri tiem ir redzamas vien meža zvēru pēdas. "Līdz augšai nedaudz trūkst. Kad būs aizsalis apakšā, gandrīz vēl piecu centimetru trūkst līdz pilnam līmenim šajā dīķī," vēro dricānietis Andris.
No pieredzes Andris zin teikt, ka skābekļa trūkums zivīm ir atkarīgs no gaismas trūkuma. Dīķu saimnieki var iztīrīt ledu no sniega, tad augi spēs saražot skābekli, vai arī var nolaist ūdens slūžas.
"Parastam lauku cilvēkam, ja ir slūžas, tad var palaist ūdeni, divas nedēļas lai stāv, tad tālāk otru slāni, lai sūc, bet, kam nav, tie var notīrīt sniegu ar lāpstu, lai ir gaišāks. Labākais jau ir caurtece, var ielikt sūkni, var izurbt āliņģi un ielikt sūkni, būs efektīvi," skaidro Andris Struckis.
Sinoptiķi sola, ka bargs sals vēl būs, tāpēc, lai zivis pārziemotu un tām netrūktu skābekļa, ir īstais laiks parūpēties par savām ūdenstilpnēm.
