Lai pamanītu slimību, kaķa saimniekam ir jābūt ļoti vērīgam. Izmaiņas ēšanas paradumos, uzvedībā, tualetes apmeklējumā, mazgāšanās biežumā, elpošanā, kā arī vizuālais izskats, piemēram, apmatojums, smaganu krāsa un acis var norādīt uz dažādām saslimšanām.
Svarīgākais faktors ir regulāras ēdienreizes.
Kaķa atteikšanās uzņemt barību var norādīt uz vairākām nopietnām problēmām – infekcijām, audzējiem, mutes vai kuņģa-zarnu trakta problēmām, kā arī parazītiem.
Veterinārārsti teic, ka ēšanas paradumu maiņu saimnieki mēdz arī pārprast. Gadījumā, ja kaķis neko neēd ilgāk nekā divas dienas, noteikti nepieciešams vērsties pie ārsta.
Nākamā pazīme ir slāpes.
Veselīgs kaķis dienas laikā izdzer 60 līdz 120 mililitrus ūdens.
Kaķi, kuri uzturā lieto sauso barību, dzers vairāk ūdens nekā dzīvnieki, kuri vairāk pārtiek no gaļas un konservu barības.
Saimnieki dažkārt pamana, ka nepieciešams biežāk mainīt smiltis vai kaķis sāk nokārtot savas dabiskās vajadzības citā vietā ārpus kastītes. Urinēšanas traucējumi norāda uz diabētu, vecākiem kaķiem uz vairogdziedzera problēmām, nieru mazspēju, onkoloģiskām saslimšanām vai smagiem iekaisumiem.
Izplatīta problēma, īpaši istabas kaķiem, ir aizcietējumi. Ja dzīvnieks nevar nokārtoties, viņš biežāk iet uz tualeti. Tas var liecināt par urinēšanas problēmām, iekaisušiem urīnceļiem vai aizcietējumu, ko precīzi var noteikt rentgenuzņēmums. Bet,
ja kaķis nevar nokārtoties ilgāk par trim dienām, steidzīgi nepieciešams doties pie ārsta.
Saimnieki bieži ievēro vemšanas paradumu maiņu, kas saistāma ar kaķa tieksmi allaž uzturēt tīru kažoku, to mazgājot ar mēli.
Kaķi ar biezu kažoku vismaz reizi nedēļā var atvemt sakrājušos apmatojuma kamolu. Ja dzīvnieks labi ēd un ir dzīvespriecīgs, veselības problēmām nevajadzētu būt. Turpretī vemšana un maza apetīte, kā arī svara zudums liecina par saslimšanu.
Ja kaķa kažoks zaudē spīdīgo spalvu, kļūst blāvāks un ar blaugznām, dzīvniekam trūkst vitamīnu, ir nepietiekams uzturs, alerģija vai pat audzējs. Tomēr ne vienmēr pie vainas ir slimība.
Pārmērīga mazgāšanās var norādīt uz konkrētās vietas iekaisumu, sāpēm un niezi.
Pie vainas var būt, piemēram, ēdiena alerģija, neiroloģiskas slimības vai blusas. Dzīvnieki intensīvāk sevi apkopj arī stresa situācijās, kad izjūt trauksmi. To var izraisīt vides maiņa.
Nereti saimnieki pamana, ka viņu mīlulis sācis uzvesties citādi nekā parasti. Ja sabiedrisks, uzmanību alkstošs mīlulis izvēlas būt tālāk no cilvēkiem un sāk slēpties vietās, kur agrāk viņš nav gājis, tas ir viens no pēdējiem brīdinājuma signāliem – es esmu slims!
Savukārt pēkšņa agresija un dzīvnieka izvairīšanās no pieskārieniem var liecināt par fiziskām sāpēm. Šajā gadījumā nepieciešams pavērot arī ēšanas rutīnu un iespējamās pārmaiņas tajā. Iespējams, kaķim ir zobu problēmas, iegūta trauma vai infekcija.
Slimības indikators var būt arī smaganas. Veselīgam kaķim žāvājoties, pavērsies skats uz rozā smaganām. Bālas, koši rozā, zilganas vai dzeltenas ir bīstama pazīme un steidzīgi jāreaģē.
Svarīgi piefiksēt elpošanu. Smaga vai paātrināta elpošana, kā arī nelaba smaka no mutes dobuma ir pazīmes, kas skaļi signalizē – laiks doties pie vetārsta. Kaķim var būt nopietnas elpceļu un sirds problēmas, tajā skaitā audzēji, astma, zems skābekļa līmenis asinīs vai iekšēja trauma.
Ja kaķis sācis šķaudīt, pavērojiet vismaz vienu dienu – tas var būt vīruss, bet iespējams, arī alerģiska reakcija uz kaķu smiltīm, kuras esat viņam nomainījuši.
