Pagājušajā rudenī pēc stārķu aizlidošanas ligzdu no skursteņa nojauca un pašu skursteni aprīkoja ar dzelkšņiem, jo draudzei bija jāizšķiras – vai nu svētelis uz jumta, vai siltums baznīcā, un viņi lēma par labu pēdējam.
“Viņš tāds foršs putns, mums patīk par viņu klausīties dziesmas. Man nav nekas pret viņu, pret viņa esību kā tādu, bet skurstenis ir darbojošs, un, kamēr ir apkures sezona, mums ir jārūpējas par to, lai tur nebūtu nekādas problēmas. Nu un tad uz to laiku mēs tad arī mēģinājām no tās ligzdas tikt vaļā,” skaidroja Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics.
Šopavasar, kad stārķis jau bija atlidojis, kurināšanas sezona vēl nebija beigusies, tāpēc, lai neapdraudētu cilvēku drošību, pirms stārķis aizsprosto skursteni, pusvītā ligzda tika noņemta, taču stārķu pāris spītīgi palika pie sava, un par spīti pīķiem ligzdu savija no jauna.
Baznīca ierīkojusi uz skursteņa “ligzdas sarežģīšanas mehānismu, lai ligzdu nevarētu uztaisīt”. “Bet nu viņš atkal to ir izdarījis, tad mēs šogad atkal domāsim, ko mēs varētu izdarīt tādu, lai viņš nākamā gadā nevarētu uztaisīt to ligzdu,” atzina mācītājs.
Šo vasaru stārķiem vēl būs ļauts dzīvot baznīcas skurstenī, jo bērni ligzdā jau izperēti.
“Šobrīd ligzda principā ir uztaisīta, tas stārķis ir iekšā, un mēs nu tad atkal gaidīsim rudeni, kad viņš lidos prom, un mēs atkal vāksim prom [ligzdu],” stāstīja Burke-Burkevics.
Svēteļu ģimene Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luterisko baznīcu nostādījusi divu likumu krustcelēs. Viens likums aizstāv kultūrvēsturisko baznīcas ēku, otrs – stārķus.
Balto stārķu pētniece Māra Janaus stāstīja, ka Latvijā likumdošana ir diezgan pretrunīga, jo ir dažādi likumi, vieni ir tādi, kas aizsargā cilvēku intereses un drošību, un no otras puses ir likumi, kas attiecas uz dabas aizsardzību, tai skaitā arī uz balto stārķu aizsardzību.
