Ķīmiskā jeb hormonu kastrācija pasaulē ir jauna prakse, kas attīstījusies pēdējo 10 gadu laikā. Ķīmiskā kastrācija no tradicionālā kastrācijas veida atšķiras ar to, ka dzīvniekam netiek veikta ķirurģiska operācija.
Dzīvniekam ievada medikamentus, kuri uz laiku nomāc hormonu veidošanos. Tādējādi veidojas barjera, kas neļauj attīstīties gan vīrišķajiem, gan sievišķajiem hormoniem. Latvijā gan pagaidām ķīmisko kastrāciju veic tikai vīrišķajiem, tātad suņiem un runčiem, stāsta veterinārārsts Jānis Beinerts.
Medikamentu iedarbība ilgst aptuveni sešus līdz 12 mēnešus un dzīvnieks praktiski netiek pakļauts nekādam riskam.
„Dzīvniekam uzvedībā nav blakņu. Uzvedība normalizējas, it kā dzīvnieks būtu kastrēts, pazūd agresivitāte un čurāšana pa visiem stūriem,” skaidro vetārsts.
Ķīmiskā kastrācija ir atgriezeniska, proti, ja saimnieks savu mīluli pēc konkrētā laika nav atvedis pie vetārsta uz atkārtotu implanta ievadīšanu, tad dzīvniekam pilnībā atjaunojas dzimumspēja.
Ķīmisko kastrāciju vislabāk izvēlēties gadījumos, kad saimnieks nevēlas savu mājdzīvnieku pārot uz noteiktu laiku.
Ir pacienti, kas ik pa sešiem mēnešiem nāk uz atkārtotu implantu ievadīšanu, jo dzīvniekam bijusi rūgta pieredze ar narkozēm.
Pie ķīmiskās kastrācijas mīnusiem varētu pieminēt to, ka šobrīd tā ir dārga. Viena injekcija maksā 120 eiro. Gadā vajadzīgas divas.
Latvijā ķīmiskā jeb hormonu kastrācija ir jaunums, un, šķiet, ka suņu saimnieku vidū šī kastrācijas metode nav sevišķi populāra. Par to, kāda metode būtu piemērota sterilizācijai, jāspriež katra suņa vai kaķa saimniekam pašam.
