Izvēloties mājdzīvnieku, Mārcis un Liene priekšroku devuši liela auguma sunim. “Gribējās maksimāli gudru suni, kurš ir apmācāms, nav ļoti skaļš. Es tepat spēlēju ģitāru. Ja suns sāktu riet, būtu traki,” stāstīja Mārcis, piebilstot, ka līdz šim visas gaidas, kādas bijušas, izvēloties suni, esot piepildījušās.
Sibeliuss ir ļoti sabiedrisks suns. Vienmēr būs klāt visur, kur ir saimnieki, un reti kad izies laukā viens pats. Lai arī acuraugam netiek žēlots laiks nedz pastaigām, nedz rotaļām un suņu skolai, Sibeliuss pieprasa sev absolūti nedalītu uzmanību.
Košana spēlējoties, grūtības ar pastaigu pavadā, kā arī jauniem kucēniem raksturīgā bedru rakšana dārzā un dažādu sadzīves priekšmetu graušana pagaidām ir Sibeliusa uzvedības vājie posmi.
“Viņš ir sagrauzis kādus trīs kurpju pārus noteikti. Ir iemācījies attaisīt koridora skapi un pats izvēlas apavus, paņem tos, iznes mauriņā. Pats ir ārkārtīgi priecīgs par šo atradumu,” stāstīja suņa saimnieks.
Dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs skaidroja, ka kucēniem raksturīgā košana spēlējoties ir komunikācijas veids. Arī savstarpēji suņi viens otram mēdz kost. Tā viņi cenšas noskaidrot, kādu reakciju gaidīt no cita suņa vai saimnieka, kā arī - lai saprastu savu vietu un lomu apkārtējā pasaulē.
Tādēļ sunim jau no sākuma ir svarīgi parādīt, ka viņa kodieni sāp. Tāpat saimniekam jābūt stingram – kad suns kož atkārtoti, vēl konkrētāk jāsaka, ka tā darīt nedrīkst, aizliegumu pastiprinot.
Ja suns nereaģē uz pirmo aizrādījumu, saimniekiem jārīkojas stingrāk. Toties tikko kā mazais kodējs ir paklausījis – viņam ir jāsaprot, ka ir vislabākais suns pasaulē. Suņu saimniekiem jāatceras, ka skološanas un audzināšanas procesā nedrīkst sabojāt attiecības.
“Kad suns uzvedas tā, kā jūs to gribat – obligāti vajag atalgot. Var iedot kārumu, paspēlēties, vienkārši paglaudīt, pateikt, ka viņš ir pats labākais. Viņi intonāciju ļoti labi saprot,” uzsvēra eksperts. Viņš nodemonstrēja vēl vienu variantu, kā atradināt suni no košanas – ja tas ir pavadā un uz pirmo aizrādījumu nereaģē, otrreiz var stingri paraut aiz pavadas.
Otrs cietais uzvedības rieksts Sibeliusam ir pavadas raušana pastaigas laikā, kas ļoti raksturīga jauniem suņiem. Lai iemācītu suni nesteigties ne saimniekam, ne notikumiem pa priekšu, jānodrošinās ar našķiem. Tiklīdz suns sāk vilkt, ir jāapstājas.
Kaut arī eksperts skaidro, ka panākt, lai suns iet blakus, ir vismaz pusgadu ilgs darbs, viņam kā profesionālim Sibeliuss paklausa jau pirmajā reizē.
Tikko kā suns par savas pavadas turētāju zaudē interesi un skrien uz priekšu, Čipuštanovs apstājas un ar jaunu kārumu atjauno kucēna uzmanību. “Vienmēr jādomā par motivāciju,” atgādināja eksperts.
Lai audzinošās pastaigas laikā sunim nezustu interese par kārumiem, vislabāk ceļā doties pirms ēdienreizes. Ja saimniekam rokā našķis, Sibeliuss ir gatavs blakus iet arī Mārcim. Eksperts norādīja – ja suns nepievērš uzmanību kārumam, to var pielikt teju pie zobiem vai deguna.
Jauniem suņiem ir grūtības ar ilgstošu koncentrēšanos, ir nepārtraukta interese par apkārtējo pasauli, vēlme dauzīties, nevis kārtīgi iet pie pavadas. Saimniekiem ir jāapbruņojas ar lielu pacietību. Tieši ar to pašu, ko viņi vēlas iemācīt saviem mīluļiem.
