Pateicoties uzliesmojumiem uz Saules, kuri fiksēti pirmdien, aizvadot 2015. gadu, debesīs vēl, iespējams, varēs pagūt novērot ziemeļblāzmu. Arī pašreizējās prognozes liecina, ka virs Latvijas pēdējās šī gada dienās varētu būt skaidras debesis, kas novērojumus atvieglos, stāsta Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) vadītājs Māris Krastiņš.
"Saskaņā ar pašreizējām prognozēm viela, kas tika izmesta uzliesmojuma rezultātā, virzās Zemes virzienā un, pēc pašreizējiem aprēķiniem, tai vajadzētu sasniegt Zemi divu līdz trīs dienu laikā.
Varbūt tieši šī gadu mija būs īpaša ar to, ka ziemeļblāzmu varēs novērot 30. decembrī vai tieši Jaungada naktī. Līdz ar to visi salūtu rīkotāji varbūt varētu vairāk pievērsties dabīgam salūtam, ko varētu izraisīt ziemeļblāzma.
Un, ja šie labvēlīgie laika apstākļi turpināsies, tad naktī uz 4. janvāri, drīz pēc Jaunā gada sākuma, Latvijā, kā arī citviet pasaulē varēs novērot kvadrantu meteorplūsmu (..) Mazliet ilgāk lūkojoties debesīs, varēs redzēt parādību, ko mēdz dēvēt par krītošām zvaigznēm," stāsta Krastiņš.
Vislabāk ziemeļblāzma novērojama ārpus pilsētas tumšākās debesīs, taču Krastiņš atgādina, ka oktobrī šo parādību varējis novērot arī ikviens rīdzinieks. Vakaros, kad prognozētas ziemeļblāzmas, debesīs jālūkojas ziemeļrietumu virzienā un, tuvojoties pusnaktij, vairāk ziemeļu virzienā.
"Ja debesis iekrāsojas, piemēram, zaļganīgā tonī, var sagaidīt, ka laiku pa laikam aktivitāte pastiprinās, un tad varam novērot tādu kā zaļu vai citās krāsās skrejošu staru pārvietošanos debesīs.
Par to, kāda ir ziemeļblāzmu aktivitāte, var sekot līdzi, piemēram, mājaslapā "spaceweather.com" un, ja redzam, ka attēlā jau iekrāsoti sarkani toņi, tad varam prognozēt, ka arī Latvija ietilpst tajā reģionā, kur ziemeļblāzmu var novērot," teica LAB vadītājs.
Savukārt, ielūkojoties jau nākamajā gadā, dažādos pasaules reģionos būs novērojami arī Saules un Mēness aptumsumi. Arī Latvijā 16.septembra pievakarē būs skatāms viens no pusēnas Mēness aptumsumiem. Tiesa gan, tā laikā ar grūtībām var pamanīt, ka Mēness disks kļūst nedaudz tumšāks par ierasti spožo pilnmēnesi.
LAB ieskatā, viens no ievērības cienīgākajiem notikumiem ir gaidāms 9.maijā, kad būs novērojama Merkura pāriešana Saules diskam, ko dēvē par Merkura tranzītu.
"Iepriekšējo reizi Merkurs atradās līnijā starp Zemi un Sauli 2003. gadā, un ir pienācis laiks šim nākamajam tranzītam 9. maijā, kad pārsvarā debesis pie mums Latvijā ir skaidras. Un, sākot no pusdienas laika līdz vakara stundai, būs redzams, kā Merkurs melna punktiņa izskatā pārvietosies pa Saules disku," stāstīja Krastiņš.
Viņš arī piebilda, ka pavasarī, iespējams, Merkura pāriešanu Saules diskam kādā īpašā pasākumā būs iespēja vērot arī Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī. Tāpat arī nākamajā gadā noritēs "starparty" rīkotie debess vērošanas pasākumi, bet augustā plānots amatieru astronomijas seminārs.
