Rudenī paliks 40 gadi, kad dzejnieks Imants Ziedonis ar Staņislava Saliņa gudrību un rakstnieku piedalīšanos sāka Ungurmuižā dižkoku atbrīvošanu, pastāstīja Eniņš. Šobrīd Latvijas dižkokiem neklājas viegli - vecās lauku mājas pamestas, ganības aizaugušas un jaunie koki, kas saaug apkārt, traucē ozoliem attīstīties. Šobrīd Latvijā ir ap 14 tūkstoš dižkoku.
Terminu “dižkoks” Latvijā ieviesa ap sešdesmitajiem gadiem. Vēl senākos laikos kokus pie mums mērīja kā pagadās. "Liels ozols - dobumā saiet 32 skolnieki un divi skolotāji. Tādi izmēri bija arī, liels ozols – trijiem vīriem aptverams," atceras Eniņš.
Kolhozu laikos daudzus kokus zāģēja un spridzināja, arī meliorācijas sistēmu ierīkošana daudzus nobeidza. Beigās sabiedrība sāka pret to iebilst. Tad gadā zuda aptuveni 1000 dižkoku, bet tagad dižkokiem klājas vēl grūtāk.
"Tagad klusām mirst apmērām tā kā Staļina gulaga nometnēs. Viņi mokās. Redzam, kā viņi nokalst. Bez trokšņa - mēs te redzam nokaltušos, aizlūzušos," norādīja Eniņš, kurš kopā ar dabas draugiem tādēļ organizē ekspedīcijas, lai sakoptu mūsu dižos kokus.
Viesītes novads var lepoties ar daudziem dižozoliem, kas cēli grezno apkārtnes ainavas. Kopēja darbā, lai atbrīvotu ozolus no citiem kokiem iesaistās visi – lieli un mazi. Katram ir savs iemels, kādēļ viņš iesaistās koku glābšanā. Sabraukuši no dažādām Latvijas vietām.
Edgars saka, ka tā ir viena no Latvijas vērtībām – ozols. Nesen viņš bijis seminārā, kur stāstīja, kā Norvēģijā 1000 gadu vecas baznīcas atjauno. Viņaprāt, šie koku varētu būt mūsu tūkstošgadīgās baznīcas.
Savukārt Zenta uzskata, ka cilvēkam ir jāiejaucas tur, kur viņam ir interesanti atbraukt un paskatīties. Daina saka, ka šajā gadā viņai govs nav jāslauc, tādēļ ir brīva un piepildīja savu sapni, ir ļoti laimīga un strādā ar atdevi un pārdzīvo par brīnišķīgo atbrīvoto ozolu. Sabīne cer, ka Latvijā nepienāks laiki ar tikai nokaltušiem dižkokiem, tādēļ vienkārši jāpiedalās sakopšanas talkā, lai tie vēl zaļotu ilgus gadus.
Viesītes novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs piecus kilometrus no talkošanas vietas iepazīstina ar vienu no lielākajiem Viesītes pagasta dižozoliem - apmēram 6,7 metri diametrā. "Trīs dienas atpakaļ notika dabas katastrofa - zibens viņā skaisti trāpīja," viņš teica.
Ozols vēl kūp, tomēr Guntis Eniņš spriež, ka pēc šī pamatīgā zibens spēriena koks tomēr augs arī tālāk. Viņam šķiet, ka tas ir visiespaidīgākais zibens spēriens dižozolā pēdējā pusgadsimtā. "Ar tikko saspertu un šādu es pirmo reizi sastopos savu 45 gadu darba gaitās, kamēr dižkokus tūkstošiem esmu mērījis, šāds gadījums ir pirmo reizi," atzina dabas pētnieks.
Pa to laiku talcinieki savu darbu paveikuši un skatam paveras burvīgi ozoli. Arī tik liels, ka nav iespējams ar rokām aptvert. Šāda ozola vecums varētu būt aptuveni 300 gadi.
Lai palīdzētu dižkokiem, nav obligāti jābrauc īpaši organizētās ekspedīcijās kopā ar Gunti Eniņu. Katrs var sākt ar savu īpašumu vai palīdzēt kaimiņiem vai draugiem.
"Kāpēc mēs nesameklējam savu vectēvu, vecvectēvu sākumu? Tur varbūt vēl ir pamatu drupas un varbūt tur ir vēl neapzināts dižkoks, varbūt tas nav tik resns kā ozols, bet dižkoks var būt arī kāds pīlādzis, paeglis. Varbūt viņš tur skumst un gaida, kad nāks pie viņa. Svarīgi mazbērniem parādīt, redz kur ir tavas dzimtas sākums. Tādu vilni es gribētu. Tas būtu ideāli, ja sāktos pa Latviju," apcerīgs ir Eniņš.
Šodien talcinieki atbrīvoja no blakus kokiem trīs ozolus. Tagad tie varēs augt vēl lielāki un kuplāki.
