Dienas ziņas

Lietuvā atceļ liegumu pārvietoties starp pašvaldībām

Dienas ziņas

Beidzas sarakstu pieņemšana pašvaldību vēlēšanām

Neparastais draugs Krakšķis

Aucē mīt baltais stārķis, kurš ne reizi nav migrējis uz siltajām zemēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Baltais stārķis ir tipisks ceļotājs, kas Latvijā atgriežas marta beigās vai aprīļa sākumā, lai vasaras nogalē atkal dotos ceļā uz siltajām zemēm. Bet Auces pievārtē kādā privātmājā dzīvo baltais stārķis Krakšķis, kurš savā trīspadsmit gadu ilgajā mūžā ne reizi nav devies uz siltajām zemēm un kļuvis teju par mīļdzīvnieku. Kā norādīja bioloģijas zinātņu doktore un stārķu eksperte Māra Janaus, par šādu gadījumu viņai vēl nebija gadījies dzirdēt.

Stārķis pirms trīspadsmit gadiem esot izgrūsts no ligzdas, un kāda sieviete to pa vasaru izbarojusi, stāstīja Daina Nestere, stārķa saimniece. Tuvojoties ziemai, Daina atsaukusies aicinājumam izmitināt stārķi, bet arī nākamajā rudenī putns nav domājis par došanos prom. 

"Es domāju, jāpalīdz ir, jāizziemo ir, bet kad pagāja [ziema], tad jau viss – viņš pats arī nelidoja prom," stāstīja Daina Nestere.

Pirmos gadus cēlais putns nebijis diezko labvēlīgs pret cilvēkiem, reizēm nācies pat atgaiņāties ar slotu, atminējās Daina. "Tagad viņš vairs neknābj. Kad bija jaunāks, tad nevarēja tā cilvēki staigāt," viņa sacīja.

Tagad gan baltais skaistulis labprāt pozē kamerai un ļauj sevi arī paglaudīt.

Stārķis ticis arī pie sava vārda Krakšķis, tomēr izrādījies, ka, izraugoties vārdu, saimniece kļūdījusies ar dzimti: "Viņa sāka dēt olas. Nu tādas bišķi lielākas kā vistas ola. Nav jau kā dzērvei, bet lielāka par vistas olu ir."

No potenciālajiem preciniekiem putns gan izvairoties. "Kad lido šurp kāds savvaļnieks, [stārķis] tūlīt mūk kūtī iekšā," stāstīja Daina.

Stārķis un saimniece laika gaitā kļuvuši teju nešķirami. Agrāk tas pavadījis Dainu uz tirgu, un abi kopā devušies arī atpakaļ. Tagad gan putns lidot vairs nespējot, jo lauku darbos cietis viens spārns. Arī tālu prom no sava pagalma vairs neejot, bet labprāt uzvaktējot, ko dara mājinieki.

Kā stāstīja stārķu eksperte, bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Māra Janaus, svēteļu dzīves ilgums esot atkarīgs gan no putnu veselības stāvokļa, gan no pārtikas, un trīspadsmitgadīgs stārķis neesot nekāds brīnums.

Lielāks pārsteigums gan esot tas, ka faktiski visu savu mūžu Krakšķis pavadījis mājās un kļuvis teju par mīļdzīvnieku.

"Par pārziemojošiem stārķiem ziņas ir katru gadu, bet tā katrā ziņā nav bieža parādība. [..] Zinu, ka ir tādi, kas vairākus gadus paliek, bet desmit gadus... To es tā kā neesmu dzirdējusi," pauda   Māra Janaus.

Balto stārķu mūža garums varot sasniegt pat divdesmit gadus. Starptautiskās uzskaitēs iegūtie dati liecina, ka Latviju var saukt par stārķu lielvalsti, jo ik gadu šeit ligzdo vairāk nekā 10 000 stārķu pāru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti