ĪSUMĀ:
- Mundigu upurozola apkārtmērs ir vairāk nekā 7,8 metri, valsts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā tas iekļauts 1977. gadā.
- Šogad ozolam ir trupe, lielākā daļa koka ir nokaltusi.
- Bet cerības vēl ir, jo vienā no atzariem redzamas dzīvības pazīmes.
- Iespējams, ozols cietis pavasara salnās.
- Dabas aizsardzības pārvaldē sola Mundigu upurozolu apsekot tuvākajā laikā.
- Ja arī ozols vairs neplauks, to nenocirtīs, tas kļūs par mājvietu dažādiem kukaiņiem.
Vietnē "VizitTalsi" par Mundigu upurozolu ir teikts, ka tas ir izcili ainavisks. Ar blīvu lapotni un savdabīgām virszemes sakņu ķepām. Tagad sakņu ķepas ir redzamas, bet blīvās lapotnes vietā ir kaili zari. Līkumu līkumiem sastinguši.
Mundigu upurozola apkārtmērs ir vairāk nekā 7,8 metri, valsts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā tas iekļauts jau 1977. gadā.
Pirms 15 gadiem izdotajā grāmatā "100 dižākie un svētākie" tās autors Guntis Eniņš par šo koku jau norādījis, ka varenā ozola veselības stāvoklis no sākotnēji ļoti labā ir arvien pasliktinājies. To apstiprina arī dabas entuziasts Atis Klušs, kurš sekojis līdzi ozola dzīvei. Jau 2010. gadā tas vairs nebija tāds, kā grāmatas fotogrāfijā.
"Kādi varētu būt iemesli? 60. gados pie Mundigu jeb Villu ezera, kura malā atrodas ozols, notikusi plaša būvniecība, Atmodas laikā par šo ezeru bieži tika runāts kā par vispiesārņotāko Talsu pusē, tur pat nebija ieteicams peldēties un citādi izmantot ūdeni, piesārņojums ir nācis no gruntsūdeņiem, un kā ticamākie vaininieki tika minēti tuvumā esošās fermas un izgāztuve. Trupi dendrologi pieminējuši jau 1993. gadā," pastāstīja dabas entuziasts Atis Klušs.
Apskatot ozolu, Valsts meža dienesta vecākais eksperts Oskars Zaļkalns atzina – ir trupe, lielākā daļa koka ir nokaltusi, bet cerības vēl ir, jo vienā no atzariem redzamas dzīvības pazīmes.
Tas, iespējams, nav salapojis pavasara sala dēļ. Ja tā, tad lapas varētu raisīties jūlijā vai nākamgad.
"Diezgan pasmagi ozoli šogad cieta šinīs vēlajās pavasara salnās, kas bija maija beigās, salā. Ļoti daudziem Latvijā jaunās lapiņas plaukstošiem ozoliem apsala. Nobira arī ziedi," stāstīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti 14 300 dižkoku, no tiem – 5505 ozoli. Dabas aizsardzības pārvaldē norāda, ka nelabvēlīgās ietekmes sekas uz koka kļūst redzamas tikai pēc vairākiem gadiem, pat gadu desmitiem. Dižkoki tiek apsekoti, bet lielākoties tie, par kuriem saņemta kāda informācija, vai dižkoku kandidāti. Līdz 1. jūnijam šogad Kurzemē apsekoti 119 koki.
Pēc LTV intereses par Mundigu upurozolu arī to apsekos tuvākajā laikā.
"Pirmām kārtām šeit vēl jāskatās, vai tiešām viņš ir pilnībā zaudējis augtspēju. Vēl jāpaseko nākamos gadus, bet pat tad, ja viņš šajā brīdī būtu nokaltis, viņu nocirst tāpat nevar. Viņš tomēr saistās arī ar kādu no kultūrvēsturiskām vērtībām," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
Ja arī ozols vairs neplauks, tas kļūs par mājvietu dažādiem kukaiņiem, pat aizsargājamām sugām.
