Andas un Mārtiņa dzīvesvieta 12 gadus bija Somijā, un Andas ilgi loloto sapni par ģimenes mīluli suni tur neizdevās piepildīt. Anda uzskatījusi, – kamēr bērni ir mazi, viņa nespēs par suni pienācīgi parūpēties.
Jaunas ģimenes parasti izvēlās kucēnus, taču Anda vienmēr zinājusi, ka vēlas jau pieaugušu suni. "Kucēns prasa daudz spēka un enerģijas, bet man ir divi mazi bērni," stāstīja Anda. Pieaudzis un apmācīts suns zina, kur iet uz tualeti un vairs negrauž mantas.
Ģimenes satikšanās ar Rasu notika nejauši, kad dzīvnieku patversmes darbiniece Andu ar meitām pievedusi pie voljēra un iepazīstinājusi ar Rasu un viņas kucēnu.
"Man acis uzreiz bija uz Rasu. Viņa tūlīt bija pie voljēra malas, tik ļoti luncināja asti. Darbiniece turpināja stāstīt par kucēnu, bet es jau biju pie Rasas," atminējās Anda.
Iepriekš Rasa dzīvojusi pie saimniekiem, kuri regulāri lietojuši apreibinošās vielas un par suni nerūpējušies. Suņu meitene daudz klaiņojusi apkārt, bieži ciemojusies pie kaimiņu suņa. Uz kaimiņu aizrādījumiem saimnieks nereaģēja, līdz vienu dienu kaimiņš atrada Rasu suņu būdā ar kucēniem. Kucēni tālāk nodoti patversmei.
Pēc pirmās tikšanās ar Rasu mājās notikusi ģimenes apspriede, vai ir pienācis īstais brīdis vest mājās suni. "Mēs plānojām, kā tas būs, ka viņa ir no patversmes, kādi ir mīnusi un kas var notikt," stāstīja Anda. Ģimene rūpīgi izsvērusi, vai ir gatava šim lēmumam.
Pēc tam Anda vairākkārt braukusi ciemos. Pastaigās gar jūru jaunā saimniece centusies iepazīt Rasu. "Mēs sēdējām pie jūras, paņēmu ķemmīti un paķemmēju, jo spalva bija ļoti savēlusies. Tā komunicēju, lai saprastu, kāda viņa ir," atminas Anda. Arī citiem saimniekiem, kuri plāno adoptēt suni no patversmes, Anda iesaka ar savu nākamo ģimenes locekli kārtīgi iepazīties un neatteikties no suņa, kurš ļoti iepaticies kādas novēršamas problēmas dēļ.
"Varbūt ir suņi, kam problēmu ir vairāk, bet, ja jums tas suns ļoti patīk, tad vienkārši ir jāsadarbojas ar kinologu. Un noteikti vairākas reizes jābrauc iepazīties. Tas ir vajadzīgs," skaidro Rasas saimniece.
Jau pēc divām nedēļām, kad Rasa bija atvesta mājās, jaunos saimniekus sagaidīja liels pārbaudījums. Rīta pastaigas laikā suņu meitenei sākušas tecēt asinis no urīnceļiem, saimniece sapratusi, ka kaut kas nav kārtībā. Kad nonākuši pie vetārsta, sunīte vairs nav varējusi nostāvēt kājās. Pēc ārstu domām Rasa bija tikusi klāt žurku indei patversmes pastaigu laikā. Sākās divu dienu gara cīņa par Rasas dzīvību, kuru laikā Anda juta, cik tuva viņai kļuvusi suņu meitene.
"Acīmredzot kāds tur augšā saveda kopā, jo zināja, ka mēs spēsim par viņu parūpēties un viņu izglābt," skaidroja Anda. Vairāki nepabeigti mājas darbi tika pabeigti ātrāk, piemēram, sētas uzcelšana, kas bija būtiska, lai mājās vestu suni. "Mēs zinājām, ka kaut kad dzīvē mums būs suns, bet ar Rasu vienkārši bija klikšķis," stāstīja suņu meitenes Rasas saimniece Anda.
