Pārskats publicēts vien aptuveni mēnesi pirms decembra sākumā Apvienotajos Arābu Emirātos gaidāmās ANO Klimata pārmaiņu konferences.
Ziņojumā par savstarpēji saistītajiem katastrofu riskiem ir noteikti sliekšņi, ko dēvē par "riska kritiskajiem punktiem". Tie ir definēti kā "brīdis, kad konkrētā sociāli ekoloģiskā sistēma vairs nespēj amortizēt riskus un nodrošināt paredzētās funkcijas". Pārsniedzot šos punktus, dabas un ekoloģisku katastrofu risks ievērojami palielinās.
ANO ziņojumā koncentrējas uz sešām jomām, kas saista planētu ar cilvēku radītajām sekām, – paātrināta izmiršana, gruntsūdeņu izsīkšana, kalnu ledāju kušana, satelītu un citu kosmosa iekārtu atlūzas Visumā, nepanesams karstums un miglā tīta nākotne, pret kuru nevar apdrošināties.
"Tā kā mēs nekritiski iegūstam ūdens resursus, kaitējam dabai un bioloģiskajai daudzveidībai, piesārņojam gan Zemi, gan kosmosu, mēs bīstami tuvojamies vairākiem riska lūzuma punktiem, kas var iznīcināt tās Zemes sistēmas, kas mūsu dzīvībai ir vitāli svarīgas," sacīja ziņojuma galvenā autore Zita Sebesvari.
Piemēram, pazemes ūdens krātuves ir būtisks saldūdens resurss visā pasaulē. Mūsdienās tās ievērojami palīdz samazināt sausuma ietekmi uz lauksaimniecību. Taču šie ūdens resursi izsīkst ātrāk, nekā dabiski atjaunojas.
Saūda Arābija jau ir pārsniegusi gruntsūdeņu riska kritisko punktu, arī Indija nav tālu no tā.
Ziņojumā brīdināts, ka "gadu desmitu laikā" varētu izzust videns miljons augu un dzīvnieku.
Tas būtiski ietekmēs visu barības ķēdi. Piemēram, kāda ASV dienvdaustrumiem raksturīga bruņurupuču suga, kas ir uz izmiršanas robežas, rušina alas, kurās mīt vairāk nekā 350 citas sugas, kas tur vairojas, barojas un sargā sevi no plēsējiem vai ekstrēmām temperatūrām, teikts ziņojumā.
Ja šie bruņurupuči izmirs, tiem, visticamāk, sekos arī vardes, kas palīdz kontrolēt kukaiņu populāciju, un tas ietekmēs visu valsts dienvidaustrumos esošo mežu ekosistēmu.
Tikmēr kalnu ledāji, kas uzkrāj milzīgus saldūdens daudzumus, kūst divreiz ātrāk nekā pēdējās divās desmitgadēs.
"Ūdens maksimums" – brīdis, kad ledājs kušanas dēļ rada maksimālo ūdens noteces daudzumu, ir sasniegts vai paredzams, ka tiks sasniegts tuvāko desmit gadu laikā visos mazajos ledājos Centrāleiropā, Kanādas rietumos un Dienvidamerikā.
"Vairāk nekā 90 000 ledāju Himalajos, Karakorumā un Hindukuša kalnos ir apdraudēti, tāpat kā gandrīz 870 miljoni cilvēku, kas no šiem ledājiem ir atkarīgi," teikts ziņojumā.
"Liela daļa ledāju Skalī kalnos, Himalajos un Andu kalnos ieplūst šajās upēs un gruntsūdeņu sistēmās, tāpēc, šiem ledājiem izzūdot, ūdens kļūst mazāk pieejams," skaidroja viena no ziņojuma autorēm Keitlīna Eberle.
Attiecībā uz kosmosa atkritumiem ziņojumā brīdināts, ka Zemes orbītā var nonākt tik daudz atlūzu, ka to sadursme izraisīs ķēdes reakciju, apdraudēs cilvēces spēju izmantot satelītus, tostarp tos, kas nodrošina būtisku agrīnās brīdināšanas uzraudzību katastrofu gadījumā.
Ziņojumā konstatēts, ka lielākā daļa pašlaik īstenoto risinājumu ir vērsti uz problēmu novilcināšanu, nevis uz pamatcēloņu patiesu novēršanu.
"Mums ir jāsaprot atšķirība starp pielāgošanos riskiem un to novēršanu, kā arī starp darbībām, kas aizkavē draudošos riskus, un darbībām, kas mūs virza uz pārveidi," teikts ziņojumā.
Klimata apdraudējums arī būtiski apgrūtina vai pat padara neiespējamu īpašuma apdrošināšanu, norādīja ziņojuma autori.
Līdz 2030. gadam tikai Austrālijā vien pusmiljons mājokļu vairs nebūs apdrošināmi, aplēsuši pētnieki.
"Kad šis riska kritiskais punkts ir pārkāpts, cilvēki katastrofu gadījumā paliek bez ekonomiskā drošības tīkla," teikts ziņojumā.
