ĪSUMĀ:
- Nesenajos aukstuma viļņos daudzviet pie barotavām pazuda putni.
- Nosalšana varētu būt pazušanas iemesls, taču maz ticama esot iespēja, ka nosalst pilnīgi visi putni.
- Ja pie barotavām putni ziemā neuzturas, tas nenozīmē, ka tie gājuši bojā. To skaitu var samazināt arī pavasara tuvošanās.
- Ziemām kļūstot siltākām, dažu sugu izdzīvošana būs apdraudēta, bet dažas vietējās sugas var pat būt ieguvējas.
- Putnu bojāeja ziemā ir normāls process, kam populācijas ir dabiski pielāgojušās un pavasarī kompensēs mirušos īpatņus.
Ornitologi norāda, ja putni nav iezīmēti, tad nevar zināt, vai, piemēram, zīlītes, kas atgriezušās pie barotavas, ir tās pašas, kas bija pirms pazušanas. Kā LSM.lv uzsvēra Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, arī tad, ja putni no barotavas nepazūd, nevar zināt, vai katru dienu tie ir vieni un tie paši. Komentējot putnu pazušanu, Ķerus bija piesardzīgs: "Sistemātisku sauszemes putnu uzskaišu ziemā nav, tāpēc nevar pateikt, vai putni daudzviet pazuda, taču šādai pazušanai var būt vairāki izskaidrojumi. Pirmkārt, jāņem vērā, ka ziemā zīlītes nav piesaistītas savai ligzdai, proti, tām nav jāperē olas vai jābaro mazuļi, un līdz ar to tām nav vajadzības arī sargāt konkrētu teritoriju. Tas ļauj ziemā tām būt krietni kustīgākām nekā ligzdošanas laikā. Kādu laiku barojušās vienā vietā, tās var pārcelties citur."
Tik aukstā laikā, kāds piemeklēja mūs šī gada sākumā, putnu nosalšana ir visnotaļ iespējams iemesls, kāpēc tie pazūd no barotavām, taču maz ticama esot iespēja, ka nosalst pilnīgi visi putni, kas iepriekšējā dienā bija pie barotavas. "Faktiski zīlītes un citi mazie putni ziemā visu laiku ir uz izdzīvošanas robežas. Šiem putniem ir strauja vielmaiņa un, lai uzturētu ķermeņa siltumu, tiem ir ļoti intensīvi jābarojas. Taču pa nakti zīlītes baroties nevar, un naktis ziemā Latvijā ir garas un aukstas. Tātad iespēja šādu nakti neizdzīvot ir stipri liela, un putnam, kurš ir izdzīvojis, ir steidzami jāatsāk baroties," skaidroja ornitologs, uzsverot, ka tieši šī iemesla dēļ svarīgi ir nepārtraukt barot putnus, ja reiz ir iesākts to darīt.
Vaicāts, vai gadījumā, ja putni tomēr ir nosaluši, šāda pazušana var negatīvi ietekmēt to populācijas un pavasarī mūs priecēs daudz mazāk putnu, Ķerus uzsvēra, ka putnu bojāeja ziemā ir normāls process, kam populācijas ir dabiski pielāgojušās.
"Vienkāršoti sakot, varētu teikt, ka ziemā putni mirst, bet pavasarī kompensē mirušos. Lai populācija noturētos stabila, jaunajiem putniem jāspēj kompensēt mirušos, tāpēc, lai gan ir vairāki faktori, kas nosaka dējuma lielumu, tiek uzskatīts, ka tas ir saistīts arī ar putnu dabisko mirstību. Lielajai zīlītei gadā ir divi perējumi, un tajos vidēji ir attiecīgi 10 un 8 olas. Tātad, lai populācija būtu stabila, no šiem 20 putniem, ko veido abi vecāki un 18 mazuļi, līdz nākamajam pavasarim jāizdzīvo diviem," viņš sacīja.
Eksperti norādījuši, ka, mainoties klimatam, mainās arī tas, cik daudz putnu ziemās izdzīvo. Ķerus skaidroja, ka siltākas ziemas šeit pārziemojošo putnu izdzīvotību, vispārīgi runājot, varētu palielināt, kas savukārt var nākt par sliktu citiem putniem, piemēram, tiem, kas atgriežas ligzdošanas teritorijās vēlāk un konkurē ar nometniekiem par ligzdošanas vietām. Šajā ziņā lielā zīlīte esot ļoti agresīva konkurencē par dobumiem. Savukārt, ja ņem vērā to, kādi laikapstākļi bieži vien mūs piemeklē siltākās ziemās, kad, uzsniegot sniegam, tas strauji kūst un, atkārtoti sasalstot, veido sērsnu, ne viens vien putns varētu būt arī zaudētājos, nespējot atrast barību.
Tā kā kopumā raugoties, aukstums ziemā Latvijā nav nekas neparasts un tas, ko šobrīd nereti saucam par "aukstuma vilni", senāk ir bijusi normāla ziema, līdz ar to nav pamata bažām, ka putni ir apdraudēti un tie kā īpaši būtu jāglābj. Tiesa gan, kā norādīja Ķerus, lai arī konkrētu indivīdu izdzīvošanas iespējas pareiza barošana tomēr var palielināt, tas ne vienmēr nozīmē pozitīvu ietekmi arī uz putnu populāciju. Pētījumos noskaidrots, ka, piemēram, pārmērīga barošanās ar saulespuķu sēklām var negatīvi ietekmēt zaļžubīšu spermas kvalitāti.
Salīdzinot Norvēģijā un Čehijā iegūtos datus, secināts, ka pie vainas ir taukskābes, kas rada oksidatīvo stresu, kas savukārt bojā šūnu membrānas, īpaši spermā. Neraugoties uz to, ja reiz ziemā ir sākta putnu piebarošana, tā noteikti jāturpina, turklāt putniem jānodrošina tiem veselīga un piemērota pārtika. Kā lasāms Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā, putniem ziemas laikā nepieciešams daudz enerģijas, tāpēc šajā laikā vispiemērotākā ir barība ar augstu tauku saturu un bez sāls, jo sāls kaitē putnu gremošanas sistēmai.
Ķerus norādīja, ka daudz vairāk sals negatīvi ietekmētu putnus, ja aukstuma vilnis uznāktu laikā, kad Latvijā jau ir atgriezušies gājputni, kas tādiem apstākļiem nav piemēroti. Turklāt tas, ka šajās dienās pie barotavām putni neuzturas, nenozīmē, ka tie gājuši bojā. Ķerus uzsvēra, ka putnu skaitu pie barotavas var samazināt arī pavasara tuvošanās, jo, dienām kļūstot garākām, zīlītes sāk dziedāt un sargāt savas teritorijas, un teritoriju aizsardzības rezultātā konkurenti var tikt agresīvāk izspiesti no barotavas apkārtnes.
