LOB vēstīja, ka putnu monitoringa ietvaros tiek aprēķināti arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iekļautie rādītāji – meža putnu indekss un lauku putnu indekss, kas liecina par putnu populāciju kopējo stāvokli attiecīgajās ekosistēmās. Šie abi indeksi uzrāda kritumu kopš 2005. gada, lai gan perioda pirmajos desmit gados lauku putnu indekss pieauga.
No lauku putnu sugām īpaši atzīmējama grieze, informēja LOB, skaidrojot –,
jaunākie rezultāti rāda, ka no sugām, kam konstatētas skaidras populāciju tendences, griezei ir otrais straujākais populācijas samazinājums pēc mežirbes.
Dr. biol. Ainārs Auniņš, ligzdojošo putnu uzskaišu zinātniskais vadītājs, norādīja: "Pašlaik trūkst specifisku pētījumu, kas ļautu vērtēt lauku putnu indeksa pēdējo gadu samazinājuma iemeslus, tomēr ir skaidrs, ka šīs ekosistēmas bioloģiskā daudzveidība kopumā ir nelabvēlīgā stāvoklī. Valstij būtu jāveic mērķtiecīgi pētījumi, kas ļautu novērtēt Latvijas Lauku attīstības programmā ietverto pasākumu ietekmi uz lauku putnu indeksu veidojošajām sugām."
Savukārt naktsputnu monitoringu vadītājs Dr. biol. Oskars Keišs sacīja: "Straujais pamesto lauksaimniecības zemju pieaugums Latvijā 90. gados bija galvenais iemesls griežu populācijas pieaugumam Latvijā. Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai daļā pamesto zemju 2005. gadā varēja novērot saimniekošanas atjaunošanos – šo teritoriju aparšanu, kas savukārt, visticamāk, noveda otrā galējībā – pārāk intensīvā apsaimniekošanā, jo aparot griežu biotopa kvalitāte industriālas lauksaimniecības apstākļos strauji krītas. Zemkopības ministrijai būtu jāparedz īpaši pasākumi griezes aizsardzībai."
LOB ieskatā par problēmām mežos liecina ne tikai meža putnu indeksa kritums, bet arī plēsīgo putnu populāciju pārmaiņas – straujāks populācijas samazinājums ir tām sugām, kas dod priekšroku ligzdošanai mazskartos mežos. No plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums kopš 2005. gada ir ķīķim. Samazinās arī peļu klijānu, vistu vanagu, ausaino pūču, apodziņu un bikšaino apogu skaits.
Plēsīgo putnu monitoringa koordinators Dr. biol. Andris Avotiņš skaidroja: "No dienas plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums – vairāk nekā 90% – konstatēts ķīķim. Šī ir viena no sugām, kas ligzdo mežu masīvos un izvairās no mežmalām. Lai gan ķīķis Eiropas Savienībā ir īpaši aizsargājama putnu suga, Latvijā tai netiek nodrošināta pietiekama aizsardzība."
Tomēr monitoringu rezultāti rāda arī pozitīvas tendences, norādīja biedrībā.
Piemēram, Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, pieaug to plēsīgo putnu populācijas, kas barojas ūdeņos. Iespējams, tas skaidrojams ar šo sugu atgūšanos no kādreizējiem populāciju sarukumiem, ko izraisīja mērķtiecīga vajāšana un saindēšanās ar pesticīdiem.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus uzsvēra: "Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā citu Eiropas valstu, putnu uzskaites veic apmācīti brīvprātīgie novērotāji, kuru ievāktos datus apstrādā un analizē zinātnieki. Mēs esam ļoti pateicīgi šiem brīvprātīgajiem, bez kuriem tik liela apjoma datus nebūtu iespējams ievākt. Turklāt, jo vairāk uzskaišu veicēju, jo precīzāku informāciju varam iegūt."
Iedzīvotājus, kas vēlas uzlabot savas zināšanas par putniem un, iespējams, pievienoties putnu uzskaišu veicējiem, LOB aicināja vērsties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā, rakstot uz e-pastu [email protected]. Kopš 2014. gada monitoringu finansē Dabas aizsardzības pārvalde.
