Pašlaik tiešraidē var vērot rūpes par pirmo olu – viens no pāra vienmēr ir ligzdā, un pamīšus ola tiek perēta. Pa vienam stārķi dodas ligzdas materiāla un barības meklējumos.
Ik pa laikam ligzdu apmeklē vēl trešais stārķis, kura uzbrukumus Tuks atbildīgi atvaira. Stārķu pāris turpina pāroties, un sagaidāms, ka drīzumā olu skaits ligzdā pieaugs.
Baltie stārķi Latvijā šogad pamanīti jau marta beigās, bet konkrētajā ligzdā pāris iekārtojies aprīļa sākumā.
Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kilogramu). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu.
Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80% balto stārķu populācijas Latvijā.
Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.
Latvijas Dabas fonds dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.
Šajā sezonā Latvijas Dabas fonds nodrošinās tiešraides no 13 ligzdām.
