ĪSUMĀ:
- Psihoterapeits atbalsta, ka seniori ņem mājdzīvniekus. Tie uzlabo dzīvi.
- Dzīvnieku patversmes brīvprātīgā novērojusi – senioru pieplūdums jūtams.
- Dzīvnieki palīdz noturēties pie pienākumiem un tik daudz neaizplūst savās domās un atmiņās.
- Tomēr tuviniekiem nevajadzētu dzīvnieku savas ģimenes senioram vienkārši nopirkt, jo mīlulis prasa arī lielus resursus.
- Tāpēc iepriekš jāizvērtē, vai dzīvnieku var atļauties finansiāli un no veselības viedokļa.
- Senioriem vislabāk derētu mazāki dzīvnieki, ne jauni kucēni vai kaķēni, kuriem raksturīga dauzīšanās.
- Tāpat jāizvērtē veselības stāvoklis un jāapdomā, vai būs kam dzīvnieku uzticēt, ja seniors pats vairs nevarēs parūpēties.
Vērojams senioru pieplūdums
Arvien lielāku daļu dzīvnieku pircēju vai adoptētāju vidū sāk ieņemt seniori.
Psihoterapeits un bijušais veterinārārsts Andis Geste par to nebrīnās. "Dzīvē mums ir dažādi etapi. Tad, kad mums ir jaunība, mēs mācāmies, precamies, mīlam, un tad nav laika. Tad, kad mēs esam brieduma gados, tad mums jāstrādā, jābūvē sava impērija, jātaisa sava dzimta, jāveido, un atkal nav laika. Mēs atliekam dzīvi un tai skaitā dzīvnieku iegādi uz senioru periodu, un tad šķiet būs īstā dzīve, tad es atpūtīšos, tad es ar to sunīti staigāšu. Tā mēs esam iekārtoti," viņš norādīja.
Senioru pieplūdumu pamanījusi arī dzīvnieku patversmes "Ulubele" brīvprātīgā Iveta Ratniece. "Seniori nāk pēc kompānijas. Viņi nāk, lai kliedētu savu vientulību."
Savukārt Geste norādīja: "Atbrauc bērni pie senioriem. Seniors grib izstāstīt kādu savu atmiņu stāstu. Nav laika, līdz ar to mums atkrīt tie kompanjoni, ar ko runāties. Zvērs tur der vienkārši izcili. Viņš nerunā pretī, viņš saprot visu," viņa sacīja.
Daudziem senioriem dzīvnieki mūža laikā ir bijuši, bet ir arī tādi, kas savu pirmo dzīvnieku izvēlas, sagaidot vecumdienas.
Vai tā vispār ir laba doma?
"Es esmu 100% par to, Dzīvnieks samazina asinsspiedienu, dzīvnieks samazina holesterīna līmeni," sacīja psihoterapeits.
Bet brīvprātīgā Iveta norādīja: "Dzīvnieks mājās ienes dzīvību, enerģiju, cerību, mīlestību. Ir iemesls, kāpēc tev katru rītu celties, jo tu zini, ka tev ir jāpabaro tas dzīvnieciņš."
Šāds režīms senioriem parasti palīdz. Geste skaidroja – jo vecāki kļūstam, jo lielāka ir tendence aizpeldēt savās domās vai atmiņās. Tā mēs aizmirstam izslēgt gludekli, aizvērt krānu, līdz ar to dzīvnieks palīdz senioru noturēt realitātē.
Pirmā iespējamā kļūda bieži ir tā, ka dzīvnieku, seniora vietā izvēlas bērni vai mazbērni. "Tā ir tāda bieža kļūda, ar ko mēs saskaramies. Sabrauc bērni, mazbērni, un viņi izvēlas to sunīti, kādu viņi gribētu, un tā omīte vai opīts blakus stāv, ka tikai bērniem patīk. Bet realitāte ir tāda, ka pēc tam senioram ir dienu dienā jātiek galā ar to dzīvnieku," skaidroja patversmes pārstāve.
Vēl sliktāk ir tad, ja bērni izlemj, ka senioram vajag dzīvnieciņu un to nopērk, ar viņu pat nepakonsultējoties.
Psihoterapeits norādīja: "Uzspiest nekādā gadījumā nevajag, it sevišķi, ja cilvēkam nav bijusi pieredze dzīvnieku turēšanā. Tas ir milzīgs darbs un milzīgs ieguldījums, resursi, pat vienu kāmīti, lai uzturētu – tur ir vajadzīgi pamatīgi resursi."
Pirms lēmuma par mājdzīvnieku senioram jāņem vērā sava veselība, enerģijas līmenis un fiziskais stāvoklis.
Kā mājdzīvnieka plusus psihoterapeits minēja to, ka mīlulis uztur senioru emocijas. Seniori - mājdzīvnieku saimnieki, parasti ir draudzīgāki, mīlīgāki, viņiem veidojas jauni kontakti un pat attiecības. "Es pazīstu vienu pāri, kas sapazinās parkā, vedot ārā suņus. Abiem bija 70+ gadu. Un tagad ir laimīgākie cilvēki. Var tikai nobrīnīties, ka nav satikušies agrāk. Nebūtu šo sunīšu, nebūtu šīs laimes," teica Geste.
Praktiski padomi
Mazāks ir labāk! Jo īpaši, ja runa ir par suni. Liels dzīvnieks var senioru nejauši nogāzt un to būs grūti noturēt. "Varbūt var paņemt vidēja izmēra sunīti, bet kurš arī ir seniora vecuma, kurš ir mierīgs, ar kuru ir mierīgas un drošas pastaigas," sacīja patversmes brīvprātīgā.
Enerģisks kucēns noteikti negulēs pie saimnieka kājām, bet vecāks suns gan.
"Ulubeles" brīvprātīgā Iveta skaidroja: "Jauns kucēns, jauns kaķēns – tas ir daudz rotaļu, daudz enerģijas, mājās visdrīzāk būs bardaks, mantiņas izmētātas, tie dzīvnieki maisās pa kājām, skraida. Tas viss vecāka gadagājuma cilvēkam netīšam kaut kur paklupt. Tad kurš pie tā būs vainīgs."
Cilvēki gan vecākus dzīvniekus izvēlas nelabprāt. "Ļoti bieži tā atbilde ir – mēs negribam vecu, mēs negribam pieaugušu, jo cik tad viņš ilgi dzīvos. Es to traktēju – mēs negribam atkal ātri piedzīvot sirdssāpes, ja tas dzīvnieciņš ātri aiziet," pauda Iveta.
Jauns, enerģisks suns, protams, ir labs stimuls vairāk kustēties arī saimniekam, bet šeit ir patiesi jāizvērtē savas fiziskās iespējas. Stundu gara pastaiga 2-3 reizes dienā var prasīt daudz spēka.
Dzīvnieka neatkarība var izrādīties pluss! Kaķi, piemēram, nav jāved ārā. Ar kaķiem ir jāspēlējas, taču to var darīt sēdus vai pat guļus stāvoklī.
Viegla aprūpe un izmaksas ir svarīgi! Garas spalvas ir skaistas tikai tad, ja ir tīras, sakoptas un frizētas. Vetārsti un frizieri nav lēts prieks. Kāmītis, zelta zivtiņa vai kanārijputniņš ir daudz vieglāk kopjami par jebkuru kaķi vai suni.
Seniori, lūdzu, nepārbarojiet savu mīluli! Statistika rāda, ka tieši senioru mīluļi visbiežāk cieš no liekā svara un aptaukošanās.
Geste teica: "Kad senioram nav, par ko rūpēties, kad bērni neņem pretī viņa vārītās zaptītes, jo zaptītes tagad var nopirkt arī lielveikalā, bet kaut kur tās rūpes ir jāliek, jo ir milzīga vajadzība rūpēties, gādāt par citiem, tad tas objekts ir zvērs. Viņam tiek atdots viss labākais. Tur pat seniors nepērk sev zāles, lai varētu nopirkt dzīvniekam barību, tas ir tādā līmenī pat."
Tāpēc ar konfektītēm un dažādiem kārumiem seniori neskopojas. Eksperts smejas, ka visas savas vetārsta karjeras laikā šo cīņu viņam nav izdevies uzvarēt ne reizi.
Mājdzīvnieka potenciālais dzīves ilgums! Saprast un izvērtēt, kas notiks ar mīluli, kad seniors vairs nespēs par viņu parūpēties pats.
