Trīsarpus hektārus nelielais Velnezers ir sliktā stāvoklī un tas aizaug. Ezeru ieskauj daudzdzīvokļu nami un tas vienmēr bijis nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem.
Apkārtnes iedzīvotājs Andris norādīja: "Diezgan tīrs ir, bet ūdens tāds šaubīgs, tā vizuāli vismaz liekas, tāds brūns visu laiku ir."
Savukārt Juglas iedzīvotājs Georgs pauda: "Tualete nav, kur tad cilvēki ies? Neskries krūmos jau, visi taisās ūdenī. Savā laikā vecmāte stāstīja par to ezeru – ūdens bija daudz dzidrāks nekā tagad, tagad tas ir duļķains un aizaug."
Velnezeram nav caurteces, tāpēc nenotiek ūdens apmaiņa. Katra ezera dabisks dzīves cikla noslēgums paredz pārvēršanos par purvu. Cilvēki to var paātrināt vai palēnināt.
Velnezeru centīsies pasargāt no kļūšanas par purvu, tāpēc nākamā gada maijā eksperti no Zviedrijas to attīrīs.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča sacīja: "Mēs te cīnāmies ar vēsturisko piesārņojumu, kas ir veidojies tajā laikā, kad bija apkārt lauksaimniecības zemes, kad nebija tik labi vēl izveidota kanalizācijas sistēma."
Cilvēku darbības rezultātā ezerā nonācis liels fosfora daudzums. Bezskābekļa apstākļos ar fosforu barojas aļģes, kam lielā daudzumā savairojoties, planktons nespēj tās patērēt, līdz ar to aļģes sapūst un patērē skābekli.
Apburtais loks, uzsvēra pētniece. Ezerā ir noplicinātas augu daudzveidība, kā arī skābekļa trūkuma apstākļos neiespējami izdzīvot zivīm.
"Divos trijos metros skābeklis jau ir tuvu nullei. Ņemot vērā to, ka dziļākajā vietā ezers ir aptuveni 5,5 metri, tad sanāk, ka tādi labvēlīgi apstākļi zivīm ir tikai puse no ezera tilpuma," norādīja Dimante-Deimantoviča.
Lai saprastu, kāds ir ezera faunas stāvoklis un pārliecinātos par attīrīšanas ietekmi uz to, ezerā uz 12 stundām tika iegremdēti zvejas tīkli.
Zivju eksperts no Zviedrijas nākamajā rītā tīklus izcēla un izdarīja pirmos secinājumus.
"Zinātniskā zveja liecina, ka zivju ir maz, viņas ir sīkas un tajās vietās dziļumā, kur tika izvietoti tīkli, kur nav vairs skābeklis pieejams, tur tīkli ir praktiski tukši," skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece.
