Kā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", kurmis tik tiešām zālienā pie degvielas uzpildes stacijas uz Jūrmalas šosejas paveicis grandiozu darbu, atstājot aiz sevis melnzemes izvirdumus.
Lai saprastu iemeslus, raidījums devās uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju, kur Komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange izrādīja muzeja eksponātu, kurā atainota kurmja dzīve un tā izveidotā alu sistēma.
Lange skaidroja: "Ja kaut kur uzrodas jauni, intensīvi rakumi, tad es teiktu, ka kāds kurmis ir uzsācis dzīvesvietu tieši šajā, es teiktu, kurmja neapdzīvotajā, brīvajā teritorijā. Vai arī viņš gatavojas ģimenes pieaugumam. Šobrīd es gan teiktu, ka ir mazliet par agru, jo Latvijā kurmjiem kāzu sezona ir aprīļa vidus, maijs. Mazuļi dzimst tikai vasarā, bet acīmredzot viņš ļoti intensīvi veido savu alu sistēmu."
Tāpat Lange piebilda – acīmredzot, pie uzraktā benzīntanka ar augsni viss ir kārtībā.
Kurmis dienā var izrakt pat 30 metrus garu alu sistēmu. Galvenais, lai tajā ir daudz ēdamā, tad kurmim būs iedvesma šajā teritorijā izveidot savu pazemes māju, kurā ir ne tikai noliktava ar sliekām, kurām nokostas galvas, lai neaizbēg, bet arī guļamistaba.
Izrādās, ka kurmis ziemā nemaz neatpūšas. Tas rūpējas par savām alu sistēmām. Labvēlīgos apstākļos kurmis spēj vienā teritorijā nodzīvot pat piecus gadus. Dzīvnieks ir vienpatis, diezgan agresīvs pret saviem sugas brāļiem, tāpēc lielākoties dzīvo viens. Protams, izņemot mirkļus, kad sastop savu sirdsdāmu, kuru – kas interesanti – viņš uzmeklē, pārvietojoties virszemē.
"Satiekas ar smaržas palīdzību, jo kurmim ir tādi muskusa dziedzeri, nepatīkama smaka. Kurmjiem vienam otram patīk tā smarža. Saka, ka tā smarža pievilinot arī sliekas, jo sliekām jau arī ir tāda īpatnēja smarža," skaidroja Lange.
Pēc kāzu laika, kas pavadīts kopā ar sirdsdāmu, tēviņi dodas atpakaļ uz savu teritoriju un par ģimeni neliekas ne zinis.
Mazdārziņu un glīto zālienu īpašnieki kurmi nereti uzskata par savu lielāko ienaidnieku, taču jāatceras, ka tas savu teritoriju veikli atbrīvo no vēl lielākiem kaitniekiem – zemesvēžiem. Arī strupastēm un pelēm kurmja klātbūtne nav tīkama. Kurmis labprāt notiesās arī maijvaboļu kāpurus, kuriem savukārt garšo jaunās saknītes.
