Atjaunīgie resursi enerģētikā ir virziens, kurā Eiropa ļoti strauji pavirzījusies Ukrainā notiekošā kara ietekmē. Viens no atjaunīgajiem resursiem ir vēja enerģija, par kuras plašāku izmantošanu jau daudzus gadus diskutē arī Latvijā. Bieži šajās diskusijās izskan bažas par vēja parku atrašanās vietu – tā parasti ir ne tikai iedzīvotāju neapmierinātība ar ainavu, bet arī ekspertu brīdinājumi par apdraudējumu putniem un sikspārņiem.
"Attiecībā uz cilvēkiem es domāju, ka tas galvenais ir ainavas uztvere, vai viņiem tas liekas patīkami – vēja ģeneratorus redzēt savā ainavā vai ne. Attiecībā uz dzīvajām būtnēm, protams, sikspārņi un putni ir tie, kas tiek ietekmēti visvairāk. Eiropā ar to tiešām ir liela pieredze, ir izstrādātas vadlīnijas, ir skaidrs, kuras sugas cieš vairāk, kuras mazāk," norādīja Priednieks.
Ir putnu sugas, kas no vēja ģeneratoriem izvairās, līdz ar to parādās lielas teritorijas, kuras tie vairs vienkārši neapdzīvo. Ir sugas, kas uz vēja ģeneratoriem īpaši nereaģē, līdz ar to tām ir lielāki bojāejas rādītāji.
"Tas atšķiras pat plēsīgo putnu ietvaros. Ir tādas sugas, kas tiešām biežāk iet bojā, piemēram, viena no mūsu īpaši aizsargājamajām sugām – jūras ērglis – ir viena no tām sugām, kas vienkārši ignorē šīs stacijas, un viņu bojāeja ir lielāka," piemēru minēja Priednieks.
Tāpat ir tādas putnu sugas, kurām vēja ģeneratoru troksnis traucē iegūt barību, piemēram, pūces. Ietekmēti tiek arī putnu migrācijas ceļi.
"Latvija atrodas ļoti nozīmīgā migrācijas trasē, kurā no Skandināvijas ziemeļiem, no Krievijas migrē gan putni, gan sikspārņi – gan pavasarī, gan rudenī," vērtēja Priednieks.
Šobrīd lielākās bažas ornitologiem rada Latvijas plāni vēja parkus attīstīt mežos – ar to pasaulē bijusi visai maza pieredze.
"Otrs ir tas, ka vēja stacijas tiek būvētas arvien lielākas, un ar to arī praktiski nav pieredzes, ir arī ļoti maz pētījumu. Piemēram, ja to augstākais punkts sasniegs 250 metrus, – tās ir divas trešdaļas no mūsu televīzijas torņa, – un stacijas būs kādā puskilometra, kilometra attālumā un nosegs veselu meža masīvu, tad ir ļoti ticami, ka plēsīgie putni tur nevarēs dzīvot," vērtēja Priednieks.
Vēja parki ietekmē arī sikspārņu dzīvi. Tie atšķirībā no putniem apzināti dodas tuvāk turbīnām un naktī lido tām pēc iespējas tuvāk, jo kaut kas viņus tām piesaista – kas tieši, īsti nav skaidrs. Vienlaikus vēja ģeneratori sikspārņus var gan nogalināt, gan padarīt to teritorijas sikspārņiem nepiemērotas vai bīstamas.
"Lielākā problēma Latvijā šobrīd ir ar mežiem, jo visur citur Eiropā visās rekomendācijās, kurās tiek runāts par sikspārņiem, tiek teikts, ka mežos un mežmalās, [vēja parkus] nedrīkst būvēt, bet Latvijā mēs to darām tikai tāpēc, ka vienkārši mums ir diezgan apdzīvota teritorija, un arī tuvu apdzīvotām vietām šobrīd pēc noteikumiem tos nedrīkst būvēt. Līdz ar to mēs ejam mežos, un tā ir liela problēma, jo lielākā daļa sikspārņu sugu ir saistītas tieši ar mežiem," norādīja sikspārņu eksperts, biologs Viesturs Vintulis.
Tikmēr biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte un vides ģeogrāfe Krista Pētersone norādīja, ka vēja enerģijas iegūšana Latvijā ir pozitīvas un nepieciešamas pārmaiņas – gan ainavā, gan ražošanas sistēmās kopumā.
"Vēja enerģija ir neizbēgama un pilnīgi nepieciešama realitāte, un vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, kuri šobrīd ir visas mūsu energosistēmas un sabiedrības dzīves pamatā, ir daudz saudzīgāka, daudz zaļāka un arī sociāli taisnīgāka. Tas ir vadmotīvs, kas man liek meklēt risinājumus un redzēt to pozitīvo pusi. Bet ir otra lieta, kas ir vides aspekti un ainavas pētījumi, kas vienkārši līdz šim ir veikti salīdzinoši maz," vērtēja Pētersone.
Līdz ar to, viņasprāt, ir būtiski, sadarbojoties ar vides ekspertiem, strādāt ar vēja parku būvniecības vadlīniju un metodoloģijas izveidi. Pētersone uzsvēra, ka šobrīd tiek sagatavots daudz vairāk ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, kuros ir ekspertu atzinumi – gan ornitologu, gan sikspārņu ekspertu. Tos nedrīkst neņemt vērā, jo tie paredz konkrētus pasākumus un ierobežojumus.
"Putnu ekspertīzes sākās krietni ātrāk nekā sikspārņu ekspertīzes Latvijā. Liela daļa no tiem vēja parkiem, kas tika uzbūvēti jau kādus 10 gadus atpakaļ, tiem vispār nekāda sikspārņu ekspertīze netika izieta, jo vienkārši nebija tādas prasības. Tagad, pēdējo piecu – septiņu gadu laikā, arvien vairāk šīs ekspertīzes mums tiek prasītas, jo tas tagad ir oficiāli vajadzīgs," norādīja Vintulis.
"Man šķiet, ka vēja enerģija ir labā nākotne, bet ne vienmēr labā nākotne nāk vienkārši,"
secināja Pētersone.
