RAKSTA CEĻVEDIS:
Elektroauto maksā dārgi. Autosalonos lētākos var atrast ap 20 000 eiro robežās. Viss atkarīgs no tā, cik tālu ar auto vēlaties aizbraukt, proti, kāda tam ir baterija. Ja vēlas braukt tālāk, ļoti labu komplektāciju un modernas ekstras, tad bez 40 000 eiro neiztikt. Ir arī auto, kas maksā 100 000 eiro.
Lietota elektroauto īpašnieka pieredze
Ričards Grīns aptuveni pirms gada iegādājās lietotu elektroauto. Ričards ikdienā pārvietojas tikai pa pilsētu, līdz ar to viņam auto, kas spēj ar vienu uzlādi veikt 100 kilometru lielu attālumu, pilnībā apmierina. Ja retu reizi jābrauc kaut kur tālāk, viņš paņem nomas auto. Ričards aprēķinājis, ka tā viņam gada griezumā ir lētāk.
"Konkrēti šis ir 2012. gada elektroauto. Cena bija 4500 eiro, ko es par viņu samaksāju. Principā tā ir līdzvērtīga cena, par kādu es biju iepriekš iegādājies ikdienas auto, kas bija iekšdedzes dzinēja automašīna. Pārdevu savu veco dīzelīti, kurš man vairs nebija vajadzīgs un kurā sanāca ļoti daudz ieguldīt, un iegādājos šo," viņš skaidroja.
Kā auto plusus viņš minēja zemās izmaksas, jo remonti faktiski nav nepieciešami. Arī elektrības cenas ir maciņam krietni draudzīgākas nekā degvielas cenas. Ričards savu auto lādē mājās pa nakti, kad biržas tarifs elektrībai mēdz būt pat ļoti zems.
"Tas ir lēts transportlīdzeklis; es pat teiktu – tuvu bezmaksas transportlīdzeklim," viņš atzina. Papildus tam ar elektroauto var braukt pa sabiedriskā transporta joslām un ir bezmaksas stāvvietas Rīgā.
Ko par bateriju nolietojumu saka teorija un zinātne?
Autobūves vēsture nav iedomājama bez elektromobiļiem. Lai gan elektroauto šķiet pavisam jauna lieta – mūsdienīgs izgudrojums, patiesībā tas ir senāks.
"Ja paskatās vēsturē, elektrauto ir ļoti, ļoti senas tradīcijas, un jau faktiski pirms iekšdedzes dzinēja popularitātes bija gan elektroauto, gan tvaika braucamrīki, kas bija tajā laikā ļoti lielā skaitā un uz ielām nebija retums," skaidroja Rīgas Motormuzeja vadītāja vietnieks Agris Šmits.
Pagājušā gadsimta 80. gados savu elektroauto radīja arī Latvijā esošā RAF rūpnīcā. Šmits skaidroja, ka trešo daļu tā salonā aizņēma akumulators. Šobrīd šis Motormuzeja eksponāts nav braucams, bet gan jau kādreiz muzeja speciālisti to atjaunos pilnībā.
Savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) skaidroja, ka mūsdienu elektroauto izmanto pavisam cita tipa baterijas nekā kādreiz.
"Mūsdienu automobiļos tiek izmantoti litija jonu akumulatoru bateriju tehnoloģijas, kas 21. gadsimtā ir tehniski vispārākais bateriju veids," norādīja RTU pētnieks Artūrs Bogdanovs. "Tām būs mazāks tā saucamais atmiņas efekts, lielāka ilgmūžība, un arī parametru degradācija nenotiek tik strauji, cik pārējiem bateriju veidiem, kas bija klasiski izmantoti; piemēram, svina skābes baterijām vai niķeļa savienojuma baterijām."
Turklāt tagad litija baterijas ir videi daudz draudzīgākas nekā pat tās, kas tika ražotas tikai pirms nieka desmit gadiem. Kā skaidroja Bogdanovs, pirmās litija jona baterijas saturēja kobaltu, kas ir toksisks un videi nedraudzīgs metāls, bet mūsdienās ir pieejama LFP baterija, kas praktiski nemaz nav toksiska.
Pētnieks arī aicināja cilvēkus nesalīdzināt elektroauto baterijas ar telefonu un portatīvo datoru baterijām.
"Telefoni tiek pēc resursa rēķināti uz vienu vai diviem gadiem. Savukārt automobiļiem parasti katrs ražotājs piedāvā vismaz septiņu, astoņu gadu garantiju elektriskās piedziņas komponentēm, kas iekļauj sevī gan baterijas, gan pārveidotāju, gan arī elektrisko mašīnu. Tas resurss, ko ražotājs ieliek automobilī tā dzīves sākumā, jau ir krietni lielāks," norādīja Bogdanovs.
Viņš skaidroja, ka samērīgs skaitlis akumulatora degradācijai ir 30% apmērā astoņu līdz desmit gadu laikā. Tātad pēc desmit gadiem varēs nobraukt aptuveni 70% no sākotnēji paredzētā. Piemēram, ja sākumā ar vienu uzlādi var nobraukt 500 kilometru, tad pēc astoņiem gadiem jārēķinās, ka varēs nobraukt 350 kilometrus.
Tikmēr Latvijas Elektroauto biedrībā stāstīja, ka jaunās baterijas var atrisināt arī šīs problēmas. Proti, daudzu moderno elektromobiļu baterijas tiek veidotas no šūnām.
"Mašīnu baterijas sadalītas pa šūniņām vai daži saka – tā kā šokolādes tāfelīte," sacīja Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Kārlis Mendziņš. "Ir viena lielā tāfele, kas ir atkal mazākās šūniņās, un tad tu vari nomainīt tos gabaliņus, kā vajag."
Eksperti skaidroja, ka akumulatora nolietošanos visvairāk ietekmē tas, kā transportlīdzeklis savā dzīves laikā ticis lādēts. Lēnāka uzlāde būs saudzīgāka pret akumulatoru.
"Ideāls gadījums, ja mums ir iespēja katru vakaru pieslēgt automobili pie šāda veida lādētāja un no rīta izbraukt jau ar pilnībā uzlādētu bateriju. Savukārt, ja mēs biežāk braucam starp pilsētām lielos attālumus, lādējamies pie ātrās uzlādes stacijām, tad baterijas resurss tiks iztērēts mazliet ātrāk," skaidroja pētnieks.
Kā saprast, vai lietotā auto baterija vēl aizvien ir kārtībā?
Kā atzina RTU pētnieks, iegādājoties jebkuru lietoto auto, vienmēr ir iespēja saņemt "kaķi maisā". "Līdz ar to šeit kritiskā lieta būtu iespēja pārbaudīt šo automobili dīlera servisa centrā," ieteica Bogdanovs. Visiem modernajiem automobiļiem mūsdienās ir diagnostikas iekārtas, kas fiksē gan uzlādes profilus – cik bieži, cik ātri tas notiek, gan automobiļa ekspluatācijas parametrus – cik bieži tas tiek ekspluatēts ziemā, cik bieži šī baterija bijusi uz pārkaršanas robežas, un tā tālāk."
Pēc pētnieku un ekspertu teiktā var secināt, ka pārbaudītu lietotu elektroauto var pirkt. Svarīgākais ir saprast, vai pircējam ikdienā pietiek ar attālumu, ko šis transportlīdzeklis piedāvā veikt, ierēķinot, ka ziemā tas var ievērojami – pat par 40% – samazināties.
Ričards pastāstīja, ka viņa auto baterija 10 gadu laikā piedzīvojusi nevis 30%, bet tikai 10% kritumu, kas šim auto nozīmē 10–15 kilometru zudumu.
Latvijas Elektroauto biedrība šovasar veica eksperimentu ar dažādu marku lietotu elektroauto, braucot uz Siguldu un atpakaļ uz Rīgu. "Visas mašīnas ļoti labi veica šo maršrutu. Gan lietotām, gan jaunām mašīnām patēriņš ir aptuveni vienāds. Tas mūs arī pārsteidza nedaudz. Lai arī cik veca būtu mašīna, viņai tas patēriņš ievērojami nepalielinās," sacīja Mendziņš.
Vai elektroauto ir draudzīgs videi?
RTU stāstīja – tas ir viens no pasaulē lielākajiem mītiem, ka elektromobiļi esot videi nedraudzīgi. Ir jāvērtē viss tā mūža cikls no šūpuļa līdz kapam, proti, no sastāvdaļu ražošanas un ieguves procesa līdz brīdim, kad auto utilizē.
"Elektroautomobiļi salīdzinājumā ar klasiskajiem iekšdedzes motoru automobiļiem ražošanas procesā rada vairāk CO2 ekvivalentās emisijas, proti, vairāk izmešu, un ražošanas process ir videi nedraudzīgāks. Tomēr, ja mēs izvērtējam visu ekspluatācijas laiku, kamēr tas automobilis tiek ekspluatēts, tad šis ekspluatācijas laiks kompensē šīs starpības," norādīja Bogdanovs.
Savukārt Latvijas Elektroauto biedrībā atklāja, ka pēc jaunākajiem pētījumiem, nobraucot ar elektroautomobili aptuveni 15 000 kilometrus, jau tiek panākts līdzsvars ekoloģiskajā pēdā.
"Kāds varbūt argumentē, ka dzīves beigas, tā norakstīšanas daļa ir videi nedraudzīgāka elektroauto pusē, bet tā kā pašu bateriju 98%–95% pārstrādā, tad atkal tas jautājums ir būtībā vienos vārtos, ka elektroauto jau dod nākamo dzīvi nākamajiem elektroauto," sacīja Mendziņš.
Protams, ļoti liela ietekme ir tam, kā konkrētajā valstī ražo elektrību – ja no ūdens, vēja un saules, kas kļūst arvien izteiktāk arī Latvijā, tad uzlāde ir pat ļoti zaļa. Dati rādot, ka Latvijas gadījumā, salīdzinot ar klasisku benzīna dzinēja automobili, elektromobilis būs 55% videi draudzīgāks.
Valsts atbalsts elektroauto iegādei
Lai stimulētu pāreju uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, pieejams valsts atbalsts. Lietotu elektroauto iegādei valsts finansējums ir 2250 eiro. Bet ir viens nosacījums – auto nedrīkst pirkt pa tiešo, tā teikt, no rokas, no iepriekšējā īpašnieka, bet gan jāiegādājas no uzņēmuma, kurš ir noslēdzis līgumu ar "Vides investīciju fondu" un ir tiesīgs slēgt līgumu ar iedzīvotāju.
"Šie uzņēmumi ir publicēti Investīciju fonda mājaslapā, un to skaits ir apmēram 65," informēja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktors Raimonds Kašs. "Tātad – pirmais solis ir atrast uzņēmumu, kurš pārdod šo mašīnu. Šī transportlīdzekļa iegādes nosacījumi arī ir noteikti konkursa nolikumā, ka transportlīdzeklis nedrīkst būt jau reģistrēts ilgāk par sešiem mēnešiem Latvijā. Tātad – šis transportlīdzeklis, varētu teikt, pirmoreiz ienāk Latvijas tirgū."
Vēl ir nosacījums, ka ar šo auto ar vienu uzlādes reizi jāspēj nobraukt vismaz 150 kilometru un tas nedrīkst būt lētāks par 5500 eiro pirms atbalsta saņemšanas. Jāņem vērā, ka šis valsts atbalsts nebūs mūžīgs, tāpēc jāpasteidzas ar tā izmantošanu.
