1917.gada septembra sākumā latviešu strēlniekiem, kas tolaik atradās Krievijas armijas rindās, Salaspils un Ikšķiles apkaimē cīnoties pret daudzkārt lielāko un labāk bruņoto vācu karaspēku, uz 26 stundām izdevās aizkavēt vācu armijas plānu.
“Vācu nodoms bija šķērsot Daugavu pie Ikšķiles, pagriezties pa kreisi un doties uz Rīgu. Respektīvi, šādā veidā aplenkt visu lielo Krievijas armiju, kas stāvēja pie Rīgas, tostarp arī četri latviešu pulki, kas atradās pozīcijās pie Olaines,” stāsta vēsturnieks, rezerves pulkvedis Jānis Hartmanis.
Kauja pie Mazās Juglas, kurā bojā gāja puse no 5.Zemgales pulka strēlniekiem un 80% virsnieku,
Latvijas vēsturē uzskatāma par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām.
“Es esmu ilgi domājis, kāpēc viņi tā cīnījās, nežēlojot savu dzīvību. Un tad es sapratu – viņi bija uz savas zemes, viņi aizstāvēja savu zemi. Vāciešiem tā nebija, krieviem tā nebija, bet tā bija mūsu Latvija, par ko viņi cīnījās,” saka Zemessardzes 19.nodrošinājuma bataljona Veterānu apvienības priekšnieks Uldis Rumba.
Atzīmējot Mazās Juglas kauju, kas militārajā vēsturē pazīstama kā Rīgas operācija, simtgadi, Tīnūžos atklāta izstāde, kas veltīta kritušajiem karavīriem. Dažbrīd gan karstas diskusijas raisījās par to, vai izstādē pietiekami izcelta latviešu varonība.
“Šeit ir jāsaprot, ka šī izstāde nav tikai par latviešu strēlniekiem. Izstāde ir par Rīgas operāciju, kas bija ļoti apjomīga operācija un kurā piedalījās ne tikai latviešu karavīri, bet arī viņu pretinieki – Vācijas armijas karavīri. Tāpat arī piedalījās dažādas citas Krievijas armijas vienības,” skaidro kultūras mantojuma centra ''Tīnūžu muiža'' vadītājs Kaspars Špēlis.
Izstāde ''Uz Rīgu: 1917'' Tīnūžu tautas namā būs apskatāma mēnesi. Juglas kaujām veltīta izstāde pirmdien, 4.septembrī, tiks atklāta arī Doles muzejā, bet nākamās nedēļas nogalē pa vēsturiskajām kauju vietām tiks organizēta ekspedīcija.
