Somi mentalitātes ziņā ir vistuvākā nācija latviešiem. Somi ir garā liela nācija, un arī mēs gribam tāda būt. Abām tautām ir daudz kas kopīgs, uzsver vēsturnieks Valters Ščerbinskis.
Latvieši savu jauno valsti nosargāja Neatkarības karā. Bet Somijā 1918. gada janvārī izcēlās pilsoņu karš, kurā karoja sarkanie un baltie. Sarkano mērķis bija izveidot sociālistisku Somiju, balto - demokrātisku un kapitālistisku Somiju. Karš beidzās ar balto uzvaru un Somijas Republikas nostabilizēšanos.
”Šis karš ir ļoti nežēlīgs. Karā iet daudzi bojā, tai skaitā kara nobeiguma fāzē nometnēs. Rezultātā karš atstāj milzīgu rūgtumu sabiedrībā, somu nācijā. Rūgtumu un zināmu šķelšanos, kas ilgst līdz pat Otrā pasaules kara sākumam, līdz pat Ziemas karam. No otras puses, šis karš rada varoņus. Iespējams, tas ievērojamākais, redzamākais personāžs Somijas vēsturē, kas nāk no pilsoņu kara, ir Mannerheims,” saka vēsturnieks Valters Ščerbinskis.
Nākamais pārbaudījums - Ziemas karš 1939.gadā starp Somiju un Padomju Savienību.
“Padomju Savienība nekrietnā, nodevīgā veidā uzbrūk Somijai, apgalvojot, ka Somija ir bijusi šī kara iniciatore. Tā nebija patiesība. Gluži vienkārši Somija atteicās sekot Baltijas valstu paraugam un akceptēt padomju ultimātu. Somi pretojās, pretojās sekmīgi, tomēr pārspēks dara savu, un tomēr somi, neraugoties uz formālo pusi, formāli skaitās zaudējuši karu, bet faktiski, no vēsturiskas perspektīvas mēs atzīstam, ka somi ieguva pašu svarīgāko - saglabāja neatkarību,” norāda vēsturnieks Valters Ščerbinskis.
Jāpiemin arī Turpinājuma karš, ko Somija sāka 1941.gadā pret Padomju Savienību, lai atgūtu Ziemas karā zaudētās teritorijas. Somiem sabiedrotā bija nacistiskā Vācija.
Neilgi pirms Otrā pasaules kara beigām un Vācijas sakāves somi, savā ziņā mācīdamies no vēstures, izdarīja gājienu ar zirdziņu.
“Sāka meklēt saprašanos ar Maskavu, to arī panāca un rezultātā noslēdza mieru ar Kremli. Kremlis prasīja izvest Vācijas armiju no Somijas teritorijas, un Somija paspēja izkarot vēl nelielu Lapzemes karu ar Vāciju, bet tas, kas bija sausais atlikums no kara - somi, kuri visu laiku bija karojoši Vācijas pusē, pēc kara beigām vairs nebija īsti kara zaudētāji. Viņi bija paspējuši savlaicīgi noslēgt miera līgumu un nonāca tādā īpatnējā situācijā - ne īsti uzvarētāji, ne īsti zaudētāji,” stāsta Ščerbinskis.
Un visbeidzot notikums, kas visilgākā termiņā ir ietekmējis Somijas vēsturi un mūsdienas. 1948. gadā tiek noslēgts Draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības pakts ar Padomju Savienību.
Ar šo vienošanos, ko uzspieda PSRS, somi uzņēmās daudzas saistības un faktiski akceptēja Padomju Savienības iejaukšanos Somijas iekšējās lietās.
“Bet tajā pašā laikā atkal somi saglabāja savu neatkarību. Saglabāja demokrātiju, varbūt ar zināmiem ierobežojumiem, ar ļoti izteiktu pašcenzūru, bet joprojām pastāvēja Somijas Republika, neatkarīga valsts. Šo periodu raksturo viens vārds, kas latviešiem labi zināms un vārdam nav laba pieskaņa – finlandizācija, kas starptautiskajā politikā nozīmē, ka viena valsts uzstiepj otrai valstij kaut kādas savas prasības un otra valsts, mazākā, šīs prasības akceptē,” skaidro Ščerbinskis.
“No vienas puses, šis process ir negatīvi vērtējams. Somijas neatkarība tika kaut kādā veidā ierobežota, bet, no otras puses, atkal ir jautājums par izdzīvošanu. Somu vēsturnieki un somi uzskata, ka tā ir pareizā pieeja. Somi ir pārliecinājušies savā vēsturē, ka izšķirīgos brīžos viņiem neviens nav īsti nācis palīgā. Viņiem nācies paļauties tikai pašiem uz sevi, un rezultātā šī paļaušanās nodevusi pie ārkārtīgi lielas kompromisa mākslas, piekāpšanās, pašdisciplīnas. Un rezultātā Somija izveidojās par valsti starptautiskajā kontekstā, kādu mēs šobrīd pazīstam. Kas negrib iesaistīties NATO, bet kas ir it kā tuvu NATO. Kas ir draudzīga Baltijas valstīm, bet patiesībā Aukstā kara laikā nav īpaši ievērojusi šo okupācijas faktu,” klāsta vēsturnieks.
