Glāžu turētājiem ir sena vēsture. Lētākie top, izspiežot uz tiem redzamo attēlu ar vienkāršotu metāla presi. Bet dārgākos veido pēc individuālām skicēm atbilstoši zīmējumam, izlokot kopā savītas vara stieplītes. Gatavais izstrādājums tiek attīrīts ar skābi un pārklāts ar sudrabu ar galvaniskās apsudrabošanas metodi.
Kazakovas pilsēta Nižņijnovogordas apgabalā, iespējams, pelnījusi glāžu turētāju galvaspilsētas slavu. Tur atrodas lielākā glāžu turētāju rūpnīca, kurā izmanto roku darbu. Tur atrodas arī rūpnīcas muzejs ar visdažādākajiem glāžu turētājiem jeb “podstakaņņikiem” - savdabīgo priekšmetu, kas radies vēl 18.gadsimtā, lai ļaudis varētu dzert tēju no glāzēm, neapdedzinot pirkstus.
Savukārt 19.gadsimta beigās ar cara valdības dzelzceļa ministra rīkojumu tos noteica lietošanai Krievijas dzelzceļa vilcienos, un kopš tā laika tie nekad nav izgājuši no modes.
Savulaik tie bija arī veids, kā demonstrēt personisko gaumi un pārticību, dažkārt izrotājot tos pat ar dārgakmeņiem. Tādi izgatavoti pat slavenajā Faberžē juvelieru namā.
Padomju laikos glāžu turētājus ražoja arī masveidā un izlaida par godu dažādiem notikumiem vai jubilejām. Lielās dažādības dēļ glāžu turētāji ir viens no kolekcionāru vāktajiem priekšmetiem visā pasaulē.
