Piparkūkas pirms vairākiem gadsimtiem sāka cept klosteros. Toreiz piparkūkas uzskatītas ne tikai par izsmalcinātu gardumu, bet arī par nepieciešamību.
"Piparkūkas satur daudz garšvielu. Neražas gados tās glāba mūkus, palīdzot tiem izdzīvot," LTV7 klāstīja Agrita Pore, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve.
Latvijā recepte piparkūku cepšanai nokļuva no Vācijas. Piparkūku cepēji pat apvienojās ģildēs, jo tā tika uzskatīta par godājamu profesiju.
"Tas nebija tikai aizraušanās pēc, viss bija pavisam nopietni. Bija sižeti no Bībeles, tos dāvāja sūtņiem un zināmiem ļaudīm. Bet laikā, kad piparkūku cepšanas formas netika izmantotas, ar tām rotāja ēkas," stāstīja Pore.
No piparkūku cepšanas figūriņām populārākā un visvairāk izmantotā bija eņģelis, kas simbolizēja laimi. Muzejā ir tapušas 15.gadsimtā darināto piparkūku cepšanas formu kopijas.
Piparkūkas tiek uzskatīts par tradicionālu Ziemassvētku gardumu ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un Igaunijā.
