Nelielā upīte Ludza iztek no Ludzas Lielā ezera un turpina savu ceļu uz Krieviju. Tikai Felicianovā, kur atrodas vietējā hidroelektrostacija (HES) un dzirnavas, tā veido palielu ūdenskrātuvi, kuras vienā no krastiem atrodas krūmiem un kokiem apaudzis uzkalns, kas, kā izrādās, ir senais pilskalns.
„Te redzami abi divi Trukšānu pilskalni. Tie burtiski nesen ir atklāti. Mēs esam šeit tuvāk otrajam Trukšānu pilskalnam,” pakalna, kas atrodas Cibas novada Trukšānos, pakājē biedrības „Kroma kolna bruoliste” pārstāvis Aleksandrs Lubāns rāda vien pāris metrus no ceļmalas aiz krūmiem, kokiem un brikšņiem paslēpušos seno pilskalnu. Tur agrāk atradusies koka pils, un pirms kādiem tūkstoš gadiem dzīvojuši senie latgaļi.
„Gar pilskalna ziemeļu malu ir tā Felicianovas ūdenskrātuve. Otra pilskalna mala ir stāvs krasts, kuram praktiski nav nekādu ne vaļņu, ne terašu, – tas ir dabiski stāvs. Galos ir mazas terases, grāvji. Te šodien šķiet, ka tās ir mazas un aizaugušas, bet ir jāņem vērā, ka pagājuši gandrīz 1000 gadi,” norādīja Lubāns.
Ciblas novads ir bagāts ar dažādām senvietām. Par to liecina arī tur nesen atrasti četri jauni pilskalni. Uzrunātie vietējie iedzīvotāji par šīm senvietām iepriekš neko nav zinājuši, nav dzirdētas arī teikas vai nostāsti. Citstarp vietējie zina teikt par tepat netālu esošo vienu no lielākajiem un augstākajiem pilskalniem Latgalē – Ciblas Kapu kalnu.
Problēma nav atklāt, bet pasaudzēt
Kā skaidroja „Kroma kolna bruolistes” pārstāvis Aleksandrs Lubāns, agrāk liela daļa pilskalnu tika atklāti, pateicoties vietējo ļaužu nostāstiem. Taču pēdējos gados tik ievērojama iepriekš nezināmu pilskalnu atklāšana Latvijā skaidrojama ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras lāzerskenēšanas (LiDAR) iegūto materiālu pieejamību.
„Tā tikai šķiet, ka viss ir izpētīts, noskenēts. Ir speciālās programmas ar lāzerskenēšanu, ir noskenēta virsma, kas atvieglo pilskalnu atrašanu: vaļņus, terases. Un tas notiek, pat neejot un neskatoties dabā,” piebilda Lubāns.
Viņš pastāstīja, ka pats viņš ir atklājis trīs seno latgaļu mītnes vietas. Svarīgi ir ne tikai atrast, bet arī reģistrēt šos jaunos pilskalnus un iespēju robežās apsaimniekot, tādējādi saglabājot savas tautas vēsturi un pasargājot šīs vēsturiskās vietas no izzušanas un no mantračiem.
„Problēma jau nav atklāšanā. Pēdējos trīs gados ir atklāti 50 jauni pilskalni. Ja tie tiek atklāti, tad par tiem arī ir jādomā. Man ir daži pilskalni, kuri nav redzami tajā LiDAR programmā, bet es par tiem neko nesaku. Piesaudzēju tos uz kādu laiku, lai tie melnie racēji tur netiek iekšā, jo
mums uz šo brīdi nav tādas valsts politikas par to, kas varētu tos pilskalnus normāli apsaimniekot. Tā ir vislielākā sāpe,” norādīja Lubāns.
Izpētīti 15% atklāto pilskalnu
Arheologs, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns uzskata, ka seno pilskalnu atklāšana šodien dod iespēju ne tikai apzināt šādas vietas, bet nākotnē tās izpētīt.
„Arheoloģija tiek vairāk uztverta kā rakšana, bet tagad jau tās metodes ļoti strauji attīstās. Un mēs saprotam, ka
tuvāko gadu laikā tā rakšana vairs nebūs īpaši vajadzīga – mēs tāpat redzēsim, kas tur ir zem zemes, jo rakšana – tā ir iznīcināšana.
Mums pa trīs gadiem ir 50 jaunatklāti pilskalni, pirms tam bija 500, un tas cipars palielinās diezgan nopietni. No tiem 500 tikai 15% pilskalnu ir veikti kādi pētījumi. Tas darba lauks ir ļoti liels vēl nākotnē,” skaidroja Urtāns.
Maijā vien Latgalē atklāti deviņi jauni pilskalni Jēkabpils, Krāslavas, Daugavpils, Zilupes, Rēzeknes, Ciblas un Aglonas novadā. Atklājums noticis Latvijas Kultūras akadēmijas projekta ietvaros, īstenojot lauka pētījumus un apsekojot vietas ainavā.
